Parīzē otrdien jau kārtējo reizi un ne pirmo gadu smoga dēļ sabiedriskais transports bija izmantojams bez maksas, mudinot pilsētas iedzīvotājus atturēties no auto izmantošanas un tādējādi "atvieglojot" gaisu. Pērn Parīzē tika ieviesta sistēma ar mērķi ierobežot auto kustību uz pusi, nosakot, ka ik pārdienas auto, kuru numuru zīmes beidzas ar nepāra un pāra skaitli, nedrīkst doties ielās, šī kārtība noteikta arī šajās dienās. Tāpat Parīzes pašvaldības vadītāja Anna Idalgo rosinājusi pēc nu jau mazāk kā 10 gadiem pilnībā aizliegt dīzeļauto izmantošanu.
Arī Londonas pašvaldība šonedēļ izziņojusi brīdinājumu par gaisa piesārņojumu un aicinājusi londoniešus labprātīgi atturēties no auto izmantošanas. Laikraksts The Evening Standart centies pārliecināt iedzīvotājus, ka "netīrais Francijas gaiss" drīz būs prom līdz ar svaiga gaisa plūsmām no Atlantijas okeāna puses.
Tiesa, Londonā gaisa piesārņojums nav tikai kaimiņos esošās Francijas nopelns, bet, protams, arī pašu veicināts, un to pastiprinājis vēja trūkums. Šie apstākļi sakrīt ar tieši pirms 64 gadiem reģistrēto "lielo Londonas smogu", kura upuru skaits lēsts ap 4000 un vēl ap 100 000 cilvēku slimoja.
Ievērojamās vides problēmas lielpilsētās tieši šajā gada laikā nav pārsteigums, jo "siltās gaisa masas ir vieglākas par aukstajām gaisa masām, tās ātrāk dodas augšup, kamēr aukstais gaiss paliek uz vietas. Tāpēc piesārņojums tagad paliek atmosfērā nevis aizplūst," skaidrojuši Eiropas Vides aģentūras eksperti. Šādos apstākļos smogs, ko veido saules gaisma un slāpekļa oksīdi savienojumā ar bezvēja apstākļos sakrātajām auto izplūdes gāzēm un ēku kurināšanas pārpalikumiem, ir neizbēgams. Jo īpaši šajos apstākļos runā par dīzeļmotoru nodarīto kaitējumu, jo tie emitē līdz pat 95% slāpekļa dioksīda izplūžu. Tāpēc Parīzes pašvaldība arī šajās dienās liegusi pusei auto doties ielās.
Tiek runāts par dīzeļauto aizliegšanu no 2025. gada ne tikai Parīzē, bet arī Atēnās, Madridē un Mehiko. Protams, Eiropā šis būs sevišķi grūts uzdevums, ņemot vērā, ka tur dīzeļauto pirms 20 gadiem priviliģēti un īpaši reklamēti, jo rada mazāk oglekļa emisiju kā auto ar benzīna motoriem. Tomēr pašlaik dīzeļauto radītais kopējais piesārņojuma apjoms ir līdz pat 15 reizēm lielāks nekā no benzīna auto, lēš vides eksperti. Eiropā puse no autoparka ir ar dīzeļmotoriem, bet ASV - ap 3%, kādēļ trīs lielākās Eiropas pilsētas cieš no augstāka slāpekļa oksīda līmeņa nekā līdzvērtīgas ASV pilsētas.
"Ir tikai viena lieta, ko varam darīt, lai atrisinātu slāpekļa dioksīda piesārņojumu - aizliegt dīzeļdegvielu, līdzīgi kā pirms 60 gadiem tika aizliegta ogļu izmentošana māju apkurināšanā un transportā," paudis kampaņas Tīrs gaiss Londonā veidotājs Saimons Birkets.