"Kad es runāju par Ukrainu, es runāju par cilvēkiem, kas iet bojā mocekļa nāvē. Ja ir cilvēki, kas iet bojā mocekļa nāvē, ir kāds, kas viņus mocekļa nāvē nogalina. Kad es runāju par Ukrainu, es runāju par nežēlību, jo man ir daudz informācijas par tā karaspēka nežēlību, kas tur ir ienācis," sacīja pāvests, atbildot uz intervētāja lūgumu skaidrot savu nostāju kara jautājumā, jo daudzi ir samulsumā par pāvesta šķietamo nevēlēšanos tiešā formā kritizēt Krieviju par tās agresiju pret Ukrainu, priekšroku dodot tam, lai runātu plašāk par kara izbeigšanu.
"Vispārīgi runājot, nežēlīgākie, iespējams, ir tie, kas ir no Krievijas, bet nav krievu tradīcijas pārstāvji - čečeni, burjati un tā tālāk. Pavisam noteikti, tā, kas iebrūk, ir Krievijas valsts. Tas ir skaidrs," uzsvēra pāvests.
"Dažkārt es cenšos nekonkretizēt, lai neaizvainotu, bet nosodu kopumā, kaut arī ir labi zināms, ko es nosodu. Nav nepieciešams minēt vārdu un uzvārdu," skaidroja Francisks.
"Kara otrajā dienā es devos uz Krievijas vēstniecību, kas ir neparasts žests, jo pāvests nekad neiet uz vēstniecībām. Un tur es sacīju vēstniekam, lai pasaka Putinam, kas vēlos doties ceļojumā ar nosacījumu, ka man tiktu atvēlēts neliels iespēju logs sarunām. [Sergejs] Lavrovs, ārlietu ministrs augstā rangā, atbildēja ar ļoti jauku vēstuli, no kuras es sapratu, ka šobrīd tas nav nepieciešams."
"Es arī esmu domājis par ceļošanu, bet es esmu pieņēmis lēmumu - ja es ceļošu, es došos gan uz Maskavu, gan Kijivu. Uz abām, nevis tikai uz vienu vietu. Un es nekad neesmu radījis iespaidu, ka es piesedzu agresiju," norādīja Francisks.
"Kāpēc es nesaucu vārdā Putinu? Jo tas nav nepieciešams. Tas jau ir zināms. Tomēr cilvēki dažkārt pieķeras detaļām. Visi zina manu nostāju ar Putinu vai bez, nenosaucot viņu vārdā," rezumēja pāvests.