No valsts austrumu daļas federālajām zemēm tikai "Saksija un Brandenburga laikā no 2015.gada līdz 2030.gadam panāks vidējo Vācijas ekonomikas izaugsmes tempu", rakstīja ekonomisko pētījumu institūta Ifo pētnieks Joahims Ragnics.
Pārējās zemes, kas savulaik atradās bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) teritorijā - Mēklenburga-Pirekšpomerānija, Tīringene un Saksija Anhalte - var rēķināties ar "ārkārtīgi zemiem izaugsmes tempiem".
Bijušās VDR teritorijā iekšzemes kopprodukts (IKP) laikā no 2010. līdz 2015.gadam pieauga par 1,2% gadā, savukārt valsts rietumu daļas zemēs un Berlīnē IKP šajā laikā auga par 1,6% gadā, liecina "Ifo" aplēses.
Kamēr Brandenburga gūst labumu no tuvumā esošās Berlīnes, bet Saksijā atrodas tādas lielas pilsētas kā Drēzdene un Leipciga, pārējās austrumu zemes saskaras ar ievērojamām grūtībām.
Bijušās VDR teritorija ilgstoši ir piedzīvojusi gados jauno cilvēku emigrāciju, kas vēl vairāk pastiprina novecošanās problēmu, kas radusies visas Vācijas zemo dzimstības rādītāju dēļ.
"Pietrūkst tieši cilvēku ar augstu kvalifikācijas līmeni, kas varētu palielināt produktivitāti un inovācijas," norādīja Ragnics, piebilstot, ka valsts austrumos nav lielu firmu, ja neskaita ārvalstu firmu meitasuzņēmumus. Tas nozīmē, ka tur "iztrūkst augstākas vērtības biznesa darbība un stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti, neņemot vērā austrumvāciešu intereses", skaidroja pētnieks.
Neviena no Frankfurtes biržas DAX indeksā minētajām 30 vadošajām kompānijām nav bāzēta bijušās Austrumvācijas teritorijā.
Ragnics aicināja valsts investīcijas koncentrēt uz mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu un ar to palīdzību kompensēt privāto investīciju trūkumu izpētē un attīstībā.
Gaidāms arī, ka līdz 2020.gadam Vācijas austrumu daļa pārstās saņemt solidaritātes maksājumus no turīgajām federālajām zemēm valsts rietumos, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.