Sevišķi daudz upuru būs Eiropas dienvidos, kur šādu nāves gadījumu skaits gadā pieaugs no 11 uz miljonu cilvēku līdz apmēram 700 uz miljonu cilvēku, konstatēts populārzinātniskā žurnāla The Lancet publicētajā pētījumā Planetary Health (Planētas veselība).
Vislielāko postu nodarīs karstuma viļņi, izraisot apmēram 99% no visiem ar laikapstākļiem saistītajiem nāves gadījumiem – no apmēram 2700 gadā pašlaik līdz vairāk nekā 151 000 gadā šī gadsimta beigās.
"Ja netiks steidzami iegrožota globālā sasilšana un veikti pienācīgi piemērošanās pasākumi, tad līdz šī gadsimta beigām apmēram 350 miljoni eiropiešu gadā var tikt pakļauti kaitīgām klimata galējībām," teikts pētījumā, kas pamatots ar pesimistiskām globālās sasilšanas prognozēm.
Pētnieki izmantoja ziņas par notikumiem, kas saistīti ar laikapstākļiem Eiropā – 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs, Islandē, Norvēģijā un Šveicē – 30 gadu posmā no 1981. līdz 2010.gadam, kas nodēvēts par "atsauces periodu".
Šie dati tika salīdzināti ar prognozēm par iedzīvotāju skaita pieaugumu un migrāciju, kā arī prognozēm par karstuma viļņiem, aukstuma uzplūdiem, mežu ugunsgrēkiem, sausumu, plūdiem un vētrām.
"Mēs konstatējām, ka līdz 2100.gadam ar laikapstākļiem saistītas katastrofas var skart apmēram divas trešdaļas no Eiropas iedzīvotājiem" jeb 351 miljonu cilvēku gadā, rakstīja četri Eiropas Komisijas zinātnieki.
Atsauces periodā šāda katastrofas skāra apmēram 25 miljonus cilvēku gadā jeb 5% no iedzīvotājiem.
Nāves gadījumu skaits karstuma dēļ pieaugs par 5400%, piejūras plūdu dēļ – par 3780%, mežu ugunsgrēku dēļ – par 138%, upju plūde dēļ – par 54%, un vētru dēļ – par 20%.
Nāves gadījumu skaits aukstuma uzplūdu dēļ samazināsies par 98%, bet šis samazinājums būs nepietiekams, lai kompensētu minētos pieaugumus.
Lembe Piebaldzēns