Paust savu neapmierinātību ar Austrijas varas iestāžu lēmumu bija sanākuši desmitiem cilvēku, kas turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Kauns Austrijai", Lietuvas karogus, 1991.gada 13.janvāra nakts notikumu fotogrāfijas. Uz viena no plakātiem bija attēlots Austrijas karogs ar melnu sirpi un āmuru centrā.
"Ir negodīgi brīvībā atlaist slepkavu, kas nogalinājis mūsu tautas pārstāvjus un vēlējās noslāpēt tautas brīvības garu," teica piketa dalībniece Elena Atkočūniene, piebilstot, ka janvāra notikumu laikā pati dežurējusi pie televīzijas torņa un parlamenta ēkas.
Kad Austrijas vēstniecības darbinieki atvēra durvis, lai paņemtu piketētāju vēstuli, sanākušie sāka skandēt: "Kauns! Kauns!" Tāpat sanākušie gaisā palaida balonus ar uzrakstu KGB, kas ir VDK saīsinājums krievu valodā.
"Tas ir spļāviens sejā taisnās tiesas principiem un Eiropas Savienības līgumiem," atzina Seima deputāte Radvile Morkūnaite-Mikulēniene no valdošas konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", kas arī piedalījās piketā.
Golovatovs 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar biznesu.
1991.gada 13.janvāra lietā figurē vairāk nekā 23 aizdomās turamie, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.