Aizlieguma pašreizējais termiņš beigsies 15.septembrī. Tikšanās laikā Varšavā piecu valstu lauksaimniecības ministri parakstīja aicinājumu ES pagarināt aizliegumu līdz gada beigām.
Arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis trešdien mudināja Eiropas Komisiju pagarināt aizlieguma termiņu, brīdinot, ka bez ES piekrišanas valstis noteiks savus ierobežojumus.
"Tas nav vērsts pret Ukrainu," uzsvēra Polijas premjers, atgādinot, ka Polijai ir jārūpējas par saviem lauksaimniekiem, turklāt tā atļauj Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju.
Jūnijā ES piekrita līdz 15.septembrim pagarināt Ukrainas graudu importa ierobežojumus, ko noteikušas piecas dalībvalstis, lai aizsargātu savus lauksaimniekus, kuri sūkstās, ka lētāka produkcija no Ukrainas kaitē viņu konkurētspējai.
Ierobežojumi, kas attiecas uz Ukrainas kviešiem, kukurūzu, rapša sēklām un saulespuķu sēklām, pieņemti Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Pēc Ukrainas Melnās jūras ostu bloķēšanās, sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, Ukraina bija spiesta lielāku daļu savas produkcijas eksportēt pa sauszemi caur ES kaimiņvalstīm.
Izrādot solidaritāti Ukrainai, ES 2022.gada maijā uz laiku atcēla importa nodevas Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Taču Ukrainas graudu pieplūdums Austrumeiropas valstīs radīja spiedienu uz cenām un raisīja bažas par vietējo tirgu kropļošanu, un šogad aprīlī Bulgārija, Ungārija, Polija un Slovākija vienpusēji aizliedza to importu.
Vēlāk tajā pašā mēnesī Brisele panāca vienošanos ar piecām dalībvalstīm, ļaujot tām līdz šā gada 5.jūnijam aizliegt četru Ukrainas lauksaimniecības kultūru importu, ja vien netiek kavēts to tranzīts uz citām valstīm.