Viņa uzsvēra, ka Tusks ir "brutāli pārkāpis (..) politiskās neitralitātes" noteikumu, iesaistoties Polijas iekšpolitiskajos strīdos.
Pārmetumi Tuskam, kas izteikti Šidlo vēstulē ES dalībvalstu valdībām, izskan dienu pirms samita Briselē, kur bloka līderiem paredzēts vienoties par atbalstu bijušajam Polijas premjerministram uz otro amata termiņu.
"Mēs nevaram pieļaut bīstamu precedentu, kad dalībvalsts demokrātiski ievēlētā valdība piedzīvo Eiropadomes prezidenta uzbrukumus," uzsvēra Polijas premjerministre, vēstulē gan Tusku vārdā nenosaucot.
Jau vēstīts, ka Polijas konservatīvā valdība sestdien kā savu oficiālo kandidātu nosauca Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Jaceku Sarjušu-Voļski, kuru līdz šim gan atbalstījusi tikai Ungārija.
Polijas valdošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņškis tikmēr Tusku nosaucis par "Vācijas kandidātu".
Bijušais Polijas premjerministrs Tusks, kurš pārstāv šobrīd opozīcijā esošo centriski labējo partiju Pilsoniskā platforma (PO), par Eiropadomes prezidentu kļuva 2014.gadā.
2015.gada rudenī notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva PiS, un kopš tā laika Tuska attiecības ar jauno Polijas valdību ir ļoti saspīlētas.
Turklāt Kačiņskis uzskata, ka Tusks ir "morāli atbildīgs" par viņa dvīņubrāļa - toreizējā Polijas prezidenta Leha Kačiņska - bojāeju 2010.gada Smoļenskas aviokatastrofā, kurā gāja bojā arī 95 citas augsta ranga poļu amatpersonas.
Arī Sarjušs-Voļskis, kuru konservatīvā valdība izvēlējusies par alternatīvu Tuskam, pārstāv PO.
ES līderi ceturtdien Briselē sanāk uz divu dienu samitu, kurā paredzēts apspriest ES nākotni pēc Brexit.
Tomēr bloka līderu vidū nav vienprātības par 25.martā paredzētā Romas samita deklarācijas saturu.
Tādas ietekmīgas valstis kā Vācija un Francija ir izteikušas atbalstu "vairāku ātrumu Eiropai", kur dažas dalībvalstis var integrāciju padziļināt straujāk nekā citas. Tomēr šādu ideju noraidījusi Višegradas valstu grupa, tostarp Polija.