Moraveckis Junkeram un ES viceprezidentam Fransam Timmermansam iesniedza "balto grāmatu" par Polijas konservatīvās valdības īstenotajām tiesu reformām, kuras, kā apgalvo opozīcija un Brisele, apdraudot likuma varu un pakļaujot tiesas politiskai kontrolei.
Varšavas sagatavotajā dokumentā norādīts, ka reformas bija nepieciešamas, lai uzlabotu tiesu darbu un aizvāktu tiesnešus, kuri sevi "aptraipījuši ar apkaunojošo kalpošanu" komunistiskajam marionešu režīmam.
Vienlaikus Varšava brīdinājusi, ka pārmērīgs spiediens uz Poliju var "stiprināt preteiropeiskos noskaņojumus, kas pēdējo gadu laikā kļuvuši arvien redzamāki".
"Tas var novest pie to populistisko politisko spēku pieauguma, kas vēlas sagraut vai novājināt (..) Eiropas Savienību," uzsvērts Polijas valdības izplatītajā dokumentā, kas nosūtīts arī visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un visiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem.
Moraveckis pauda cerību, ka EK rūpīgi iepazīsies ar Polijas iesniegto "balto grāmatu", kurā izskaidroti tiesu sistēmas cēloņi.
Preses konferencē pēc tikšanās ar EK amatpersonām viņš norādīja, ka "baltajā grāmatā" sniegts visaptverošs pārskats par Polijas tiesu sistēmu un tajā nepieciešamajām reformām, uzsverot, ka līdz šim daudzi par situāciju Polijā sprieduši, vadoties no "nejaušas, fragmentāras un daļējas informācijas".
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē EK spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.
ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.
Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai.
Arī virkne citu ES dalībvalstu pret uzsākto procedūru izturas ar neslēptu skepsi, jo nevēlas saasināt divpusējās attiecības ar Varšavu.