Varšavā visas dienas garumā plānotas vairākas ceremonijas kapsētās un pie pieminekļiem, piedaloties valsts amatpersonām, veterāniem un pilsētas iedzīvotājiem.
Viens no galvenajiem pasākumiem paredzēts Varšavas Povonzku militārajā kapsētā plkst.17.00, tā dēvētajā V-stundā (Godzina-W). 1944.gada 1.augustā tieši tobrīd tūkstošiem poļu pagrīdes armijas cīnītāju Varšavas centrā sāka uzbrukumus vācu armijas novietnēm un pozīcijām.
Sacelšanos vadīja poļu pretošanās kustības bruņotais spārns "Armia Krajowa" (burtiski - Tēvzemes armija (AK)), kas pakļāvās trimdas valdībai Londonā.
Līdzīgi kā citus gadus, poļi visā valstī ievēros 70 sekunžu klusuma brīdi, bet pēc tam tiks iedarbinātas sirēnas, pieminot šo vēsturisko notikumu.
"Varšavas sacelšanās ir mūsu atmiņas piemineklis, un tās dalībnieki ir mūsu lielākais dārgums," svētdien pēc tikšanās ar veterāniem paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs svētdien pasniedza goda medaļas vairākiem sacelšanās dalībniekiem, bet pēc tam tika nolasīts saraksts ar to cilvēku vārdiem, kuri palīdzējuši saglabāt Varšavas sacelšanās piemiņu.
Varšavas sacelšanās sākās brīdī, kad kara gaita bija jau pārliecinoši pavērsusies sabiedroto labā un par agrāku vai vēlāk nacistiskās Vācijas sakāvi šaubu vairs nebija.
Austrumfrontē Sarkanā armija bija jau sasniegusi Polijas teritoriju, kamēr Rietumos sabiedrotie sāka strauji virzīties dziļāk Francijā, tuvojoties Parīzei, bet dienvidos nacisti tika atspiesti uz Itālijas ziemeļiem.
Sacelšanās mērķis bija ne tikai cīņa pret nacistiem, bet arī mēģinājums apsteigt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai neļautu tai Varšavā iesēdināt PSRS izveidoto marionešu valdību.
Sacelšanās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un aptuveni 6000 tika smagi ievainoti. Dzīvību zaudēja arī 150 līdz 200 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Armia Krajowa cīnītāji padevās 2.oktobrī, kad nacisti piekrita pret tās dalībniekiem izturēties kā pret karagūstekņiem, nevis kā pret "bandītiem", kam uz vietas izpildāms nāvessods.
Atlikušos 500 000 Varšavas iedzīvotāju nacisti padzina un pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi.
Sarkanā armija šīs kaujas vēroja no Varšavas pievārtes Vislas austrumu krastā un mierīgi nogaidīja, kamēr nacisti iznīcinās pretošanās kustības vienības, kas varētu izrādīt aktīvu pretestību arī padomju okupantiem.
Varšavas centrā PSRS armija iegāja tikai 1945.gada 17.janvārī.
Pēc nacistu padzīšanas Polijai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms centās izskaust AK cīnītāju piemiņu, un publiski piemiņas pasākumi nekomunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem atsākās tikai 1989.gadā līdz ar komunistiskā režīma likvidāciju.
Taču jaunizveidotais Varšavas sacelšanās muzejs durvis vēra tikai 2004.gadā, sacelšanās 60.gadadienā, kad kopš komunisma krišanas bija apritējuši jau 16 gadi.