"Mēs varam teikt, ka mēs bijām pirmais lielais upuris terorismam, kuru mēs tagad redzam izspēlējam mūsu acu priekšā," nedēļas nogalē lekcijā augstskolā sacījis Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs. Lekcijas atšifrējums publicēts pirmdien.
Smoļenskas aviokatastrofa bija organizēta reakcija uz Polijas 2009.gada prasību, lai Katiņas slaktiņš - Otrā pasaules kara gados padomju varas veiktā poļu virsnieku masu slepkavība - tiktu atzīts par genocīdu.
"Nav šaubu - tas, kas notika, bija iecerēts, lai Polijai laupītu vadību, kas mūsu valsti virzīja neatkarības virzienā," sacīja Macerevičs.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, reaģējot uz Polijas ministra spriedumiem, sacīja, ka tie ir "nepamatoti, aizspriedumaini un tiem nav nekāda sakara ar aviokatastrofas reālajiem apstākļiem".
Arī Polijas opozīcijas Pilsoniskās platformas loceklis Rafals Tšaskovskis ministra apsūdzības noraidīja.
"Ja aizsardzības ministrs kaut kādā veidā apsūdz valsti terorismā, mēs varam būt vienīgi šausmās, jo terorakti nevar palikt bez atbildes," žurnālistiem sacīja bijušais ārlietu ministra vietnieks.
Polijas valdība februārī uzsāka Smoļenskas aviokatastrofas jaunu izmeklēšanu, norādot, ka iepriekšējās izmeklēšanas gaitā svarīgi fakti, kas norāda uz "Krievijas atbildību", tikuši "apslēpti".
Polijas labējā spārna politiķi uzskata, ka aviokatastrofa nebija negadījums, neraugoties uz to, ka Polijas un Krievijas izmeklētāji atzinuši, ka tā notika pilota kļūdas, slikto laika apstākļu un sliktās gaisa satiksmes kontroles rezultātā.
Kā liecina pērn veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati, teju ceturtā daļa poļu uzskata, ka Smoļenskas aviokatastrofa bija slepkavība.
Pārējie vaino citus faktorus. Tā 37% uzskata, ka piloti spiesti veikt lidmašīnas nosēšanos par spīti lielajai miglai.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.
Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa sieva Marija, kā arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.