Duda trešdien intervijā britu laikrakstam The Financial Times sacīja, ka Putina centieni zināmu daļu atbildības par Otrā pasaules kara izraisīšanu novelt uz Poliju, ir "pilnīga vēsturiskās patiesības sagrozīšana".
Polijas prezidents norādīja, ka "tā ir ideoloģija, sava veida pēcstaļinisma revizionisms".
Jau ziņots, ka Putins decembrī apsūdzēja Rietumvalstis un Poliju par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939.gadā.
"Citi apgalvo, ka tas ir propagandā balstīts hibrīdais karš (..). Citi eksperti saka, ka Putina vārdi tiek izmantoti iekšpolitiskās propagandas mērķiem. Mums nav atšķirības. Mums nozīmīgs ir tas, ka pasaulē tiek izplatīti vēsturiski meli. Un mēs noteikti nevaram to akceptēt," sacīja Duda.
Polijas prezidents šomēnes paziņoja, ka nepiedalīsies trešdien paredzētajā Pasaules Holokausta forumā Jeruzalemē, jo pasākuma organizatori viņam nav atļāvuši teikt runu, atšķirībā no Vācijas, Francijas un Krievijas līderiem.
Duda norādīja The Financial Times, ka organizatoru lēmumu neatļaut viņam teikt runu nav izraisījis kāds saspīlējums Polijas un Izraēlas attiecībās, un forumu Jeruzalemes memoriālā Yad Vashem neorganizē Izraēlas valsts.
Taču viņš norādīja, ka, ņemot vērā Putina nesenos izteikumus un faktu, ka Krievijas līderis forumā teiks runu, bet viņš nē, nedošanās uz šo pasākumu ir protests pret Putina mēģinājumiem sagrozīt vēsturisko patiesību.
Duda intervijā arī brīdināja neatvieglot sankcijas, ko Eiropas Savienība (ES) piemēroja Krievijas enerģētikas, finanšu un aizsardzības sektoriem pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
"Ir absolūti nepieņemami, ka 21.gadsimtā Krievija ar spēku pārbīda robežas Eiropā," uzsvēra Duda.
"Mēs neatbalstām politiku, kas var novest pie mēģinājumiem atvieglot sankcijas vai tās atcelt (..). Mēs uzskatām, ka šāda uzvedība tikai iedrošinās Krievijas agresīvo uzvedību, kā parādījuši pēdējie 12 gadi, sākot ar Krievijas uzbrukumu Gruzijai 2008.gadā," sacīja Duda.
Tēvzemes Sargs
Pepe
Uldis