Valdošā konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS) ir izprovocējusi protestus Polijā un kritiku no Eiropas Savienības (ES) puses ar savu plānu, kas paredz nodot parlamenta, nevis tiesnešu, ziņā Nacionālās tiesnešu padomes (KRS) 25 locekļu iecelšanu.
Likumprojektu par KRS locekļu iecelšanu jau ir apstiprinājušas abas parlamenta palātas – apakšpalāta Seims un augšpalāta Senāts, bet vēl ir nepieciešams prezidenta paraksts, lai tas kļūtu par likumu.
Bijušais PiS biedrs Duda, kurš parasti ir atbalstījis valdību, otrdien nāca klajā ar likumprojektu, kas paredz, ka parlamentam nepieciešams 60% vairākums, lai ieceltu tiesnešus.
PiS ir vairākums parlamentā, bet tas ir mazāks nekā 60%.
Duda draudēja, ka viņa likumprojekta nepieņemšanas gadījumā viņš neparakstīs likumu par Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtību.
"Es neparakstīšu Augstākās tiesas reformu, ja parlaments nepieņems manis izvirzīto likumprojektu," teica prezidents, piebilstot, ka viņš grib novērst tiesu varas politizācijas iespaidu.
KRS preses sekretārs Valdemars Žureks raksturoja Dudas likumprojektu kā "cerības staru", bet ne kā apmierinošu risinājumu, un uzstāja, ka tiesnešus vajadzētu iecelt tikai juristiem.
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Antonio Tajāni otrdien tviterī brīdināja Polijas prezidentu, ka valdības iecerētās tiesu sistēmas reformas "var nonākt pretrunā ar ES pamatprincipiem".
PiS apgalvo, ka reformas nepieciešamas, lai uzlabotu neefektīvo un reizēm korumpēto tiesu sistēmu. Taču opozīcija apsūdz PiS vēlmē tiesas aizpildīt ar saviem ielikteņiem, tādējādi apdraudot Polijā likuma varu.