Eksperts norādīja, ka Ukrainas prezidenta uzruna bija emocionāla un piemērota tiem apstākļiem, kādos Krievijas agresijas ēnā dzīvo ukraiņu tauta. Zelenskis atzīmēja, ka ir pamanīti cilvēku centieni izdzīvot smagajos apstākļos.
"Ukrainas prezidents uzsvēra to, par ko runā daudzi politiķi - Krievijas agresija Ukrainā ir radījusi spēcīgu Eiropas nāciju ar savu identitāti, spēju aizstāvēt valsts teritoriālo integritāti un neatkarību. Turklāt tai ir viena no spēcīgākajām armijām, kas faktiski pilda NATO uzdevumus," sacīja politologs.
Daukšta ieskatā, tas nozīmē, ka Eiropai būs jāņem vērā Ukrainā notiekošais, kā arī valsts vēlmes un spējas. Politologs atzīmēja, ka Zelenska uzruna bija signāls pārējai pasaulei uzņemt Ukrainu Eiropas saimē. Pēc Zelenska paustā, jānotiek arī kādām praktiskām darbībām, lai Ukraina kļūtu par daļu no Eiropas.
"Zelenskis uzrunā nosodīja Krievijas neģēlīgos un nežēlīgos uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem, jo Krievija mainīja stratēģiju no militāro objektu iznīcināšanas uz iedzīvotāju iznīcināšanu. Zelenskim tas ir absolūti nepieņemami. Tāpat uzrunā Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tas ir nepieņemami arī pasaules sabiedrībai. Zelenska uzruna iekļāvās kopējā pasaules nostājā, ka netiek atzīta vardarbīgi citu valstu suverenitātes apdraudējumi," pauda politologs.
Savukārt runājot par Krievijas režīma līdera Vladimira Putina gadumijas uzrunu, Daukšts akcentēja, ka tā bija militarizēta un lika saprast, ka Krievija gatavojas ilgam karam. Ar runu viņš mēģina mobilizēt aplenktā cietokšņa aizstāvjus - savu tautu, vērtēja eksperts.
Politologs atsaucās uz citu ekspertu pausto, ka Putina runa, iespējams, ir tautas sagatavošana nākamajai mobilizācijai, kas varētu sākties jau šonedēļ.
Daukšts uzsvēra, ka Putina runa bija agresīva un diktators tajā neietvēra nodalījumu starp militārajām darbībām un iedzīvotāju ciešanām, turpinot apdraudēt ukraiņus un infrastruktūru, kas skar civilo sektoru.
"Tā bija runa ar kara pieteikumu bravūrīgā veidā. Putins mēģina šantažēt arī Rietumu sabiedrību, piedraudot ar dažnedažādiem soda mēriem. Vienlaikus šī runa parādīja, ka Putins ir zaudētāja pozīcijā. Nosacīti tā bija ievainota zvēra runa, kas nenesa nekādu pozitīvu lādiņu," teica politologs.
Viņš pieļāva, ka Putins mēģinās izmanot gadu simtiem pārbaudītu taktiku - centīsies uzvarēt karu ar savu karavīru līķu kaudzēm ierakumos. Kaimiņvalsts prezidents liek saprast, ka Krievija gatavojas izsludināt tautas karu. Runa vairs nav par kaut kādu teritoriju, bet gan par tautas karu, jo Krievijai uzbrūk.
Daukšts uzsvēra, ka Putins runājis par "suverenitātes saglabāšanu", lai arī Krievija nav apdraudēta. Viņš pieļāva, ka šāds paziņojums tapis, jo Putins saprot, ka līdz pagājušā gada 24.februārim NATO bija kļuvusi par kaut kādu nesaprotamu veidojumu, bet tagad Krievija sastopas ar spēcīgu Rietumu solidaritāti un koncentrētu NATO konsolidāciju. NATO veic tai noteiktos uzdevumus - ja kādreiz tas bija atturēt Padomu Savienību, tad tagad alianses uzdevums ir atturēt Krieviju no tālākas agresijas pret saviem kaimiņiem.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.