Masaliņas Itālijā
Par pēdējo spilgto piemēru tam ir kļuvusi Itālija. Itālijas Nacionālā veselības institūta (nacionālā veselības pētniecības organizācija) vadītājs Valters Ričiardi, kurš gada nogalē paziņoja, ka atkāpsies no amata Itālijas valdības pretzinātniskās un ksenofobiskās nostājas dēļ, ir brīdinājis, ka politiska iejaukšanās zinātnē izplatās visā pasaulē, vēsta Deutsche Welle. Pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam Corriere della Sera Ričiardi paziņoja, ka vadības pārstāvji daudzos jautājumos ir pauduši atbalstu nezinātniskai vai atklāti pretzinātniskai nostājai. Pašlaik Itālijas valdību veido galēji labējā Ziemeļu līga un populistiskā Piecu zvaigžņu kustība.
Īpašu Ričiardi kritiku izpelnījies iekšlietu ministrs Mateo Salvīni, kurš ir arī vicepremjers: "Ir pilnīgi skaidrs – ja vicepremjers paziņo, ka viņš kā tēvs uzskata, ka ir par daudz vakcīnu un ka tās ir bezjēdzīgas un bīstamas, tā nav vienkārši nezinātniska pieeja. Tā ir pretzinātniska."
Deutsche Welle raksta, ka 2017. gadā Itālijas iepriekšējā – centriski labējā valdība – ieviesa obligātu skolas vecuma bērnu vakcināciju pret 10 slimībām, tostarp masaliņām, stingumkrampjiem un poliomielītu. Piecu zvaigžņu kustības un Ziemeļu līgas politiķi jau toreiz bija opozīcijā pret šo likumu, paziņojot, ka tas ir izdevīgs tikai farmācijas uzņēmumiem, un apgalvojot, ka vakcīnas izraisa autismu. Šie apgalvojumi tika pamatoti ar kādreiz publicētu pētījumu, kurš pēc tam ir atmaskots kā safabricēts un zinātnisku pierādījumu kritērijiem neatbilstošs.
2018. gada augustā, kad Itāliju jau vadīja populistu valdība, parlamenta apakšpalāta pieņēma likumu, kas obligāto vakcinēšanu atcēla. Novembrī, parādoties ziņām, ka Itālija pērn piedzīvojusi otru lielāko masaliņu uzliesmojumu Eiropā ar 4000 inficētajiem un četriem nāves gadījumiem, valdības pārstāvis gan pauda atbalstu vakcinācijai pret masaliņām. Taču jau decembrī Itālijas valdība šokēja valsts zinātnisko sabiedrību, paziņodama, ka izformē visu 30 zinātnisko ekspertu grupu, kas pildīja valdības padomdevēju funkcijas veselības politikas jomā.
Ričiardi, kurš ir pasaulē atzīts veselības eksperts, velk paralēles ar Itālijas pašvaldības un ASV prezidenta Donalda Trampa publiski pausto skepticismu pret zinātni. "Viss tas man atgādina Donalda Trampa ieteikumu nacionālajām veselības institūcijām vairs nelietot terminu "pierādījumos balstīts". Šāda pieeja ir raksturīga populistiem, kuriem ir milzīgas grūtības komunicēt un mijiedarboties ar zinātni," teica Ričiardi.
Lepēna izmanto
Taču Itālija nav vienīgā, kur iezīmējas viedokļu sakritība starp populistu politiķiem un pretvakcinēšanās aktīvistiem. The Guardian raksta, ka, saskaroties ar zemajiem vakcinēšanās rādītājiem, pērn janvārī Francijas valdība nolēma, ka pie trim vakcīnām, kas obligātas, lai saņemtu atļauju bērniem apmeklēt skolu, pievienojamas vēl astoņas. Savu noraidošo attieksmi nekavējoties un skaļi pauda galēji labējo līdere Marina Lepēna, citējot pretvakcinācijas aktīvistu galveno argumentu, ka neviens nevar būt pārliecināts par daudzo vakcīnu ietekmi uz veselību ilgtermiņā. Sociologs Žoslēns Rods saka: "Populistiskie galējie labējie neuzsāka pretvakcinēšanās kustību Francijā, taču izmantoja iespēju uzlēkt uz viļņa, kad redzēja, ka tas aktualizējas sabiedrībā."
beem
Ārsts
Farmacija