Pirmajā kārtā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendēja četri eirozonas valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Māriu Sentenu no Portugāles. Eirogrupas prezidents tika izvēlēts aizklāti, katram ministram balsojot par vienu kandidātu. Tomēr vēlēšanu pirmā kārta noslēdzās bez rezultāta.
Lai arī nav zināms vēlēšanu pirmās kārtas balsu sadalījums, tomēr neoficiāli ir zināms, ka Reizniece-Ozola un Slovākijas finanšu ministrs saņēmuši vienādu balsu skaitu.
Pēc vēlēšanu pirmās kārtas Reizniece-Ozola lēma neturpināt cīņu par ietekmīgo amatu. Viņa atzina, ka atsaukusi savu kandidatūru, jo pēc pirmās vēlēšanu kārtas redzējusi, ka ar četriem kandidātiem var nenonākt līdz rezultātam. "Atsaucu savu kandidatūru, lai kāds no palikušajiem pretendentiem saņemtu nepieciešamo balsu skaitu," skaidroja ministre.
Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka balsojums par Eirogrupas prezidentu apliecina, ka Latvijai ir aktīvāk jāstrādā, lai mūsu valsts tiktu pamanīta, turklāt ministre esot darījusi gana daudz, lai sevi pieteiktu uz Eiropas politikas skatuves. "Uzskatu, ka pieteicu sevi kā spēcīgu kandidātu," pauda Reizniece-Ozola.
Vaicāta, vai ministre nākotnē plāno kandidēt uz kādu citu starptautiski nozīmīgu politisku amatu, Reizniece-Ozola sacīja, ka pretendēšana uz Eirogrupas prezidenta amatu bija pirmais mēģinājums startēt starptautiski, tomēr patlaban viņas plānos neietilpst kādi jauni starptautiski izaicinājumi.
"Eirogrupas prezidenta amats neprasa pamest Latviju un esošo amatu, turklāt es vēlos novest līdz galam iesāktos darbus," atzina Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu.
Nu jā!
ļuļa
lustīgais nerris uz tirgus plača