Kopš plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievija regulāri draud ar kodolieročiem. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) novērojumi liecina, ka Krievija periodiski pastiprina kodolretoriku brīžos, kad kopumā saasinās militārā situācija Ukrainā, noris Krievijai nelabvēlīgi notikumi vai tiek pieņemti tai nevēlami lēmumi.
Tomēr iespējamība, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus, šobrīd ir vērtējama kā minimāla, teikts SAB analītiskajā rakstā, kas publicēts drošības iestādes mājaslapā.
Izmisuma solis
Īsi pēc iebrukuma sākuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski paziņoja par "īpaša kaujas dežūras režīma" ieviešanu Krievijas kodolspēkos. Lai arī šis vēstījums guva plašu rezonansi starptautiskajā sabiedrībā, pēc paziņojuma netika fiksēti indikatori, ka Krievijas bruņoto spēku vienības, kuras ir iesaistītas taktisko kodolieroču pārraudzībā, veiktu darbības ārpus ierastajām standarta procedūrām un rutīnas, kas liecinātu par paaugstinātu kaujas gatavību izmantot kodolieročus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!