Lai Sarkozī vēlēšanu otrajā kārtā varētu stāties pretī sociālistu kandidātam Fransuā Olandam, kurš šobrīd aptaujās izvirzījies pirmajā vietā, viņam nepieciešams novērst draudus, kurus pašreizējam Elizejas pils saimniekam pirmajā kārtā rada Lepēna.
Šobrīd šķiet, ka viņa varētu pārspēt sava tēva un Nacionālās frontes (FN) dibinātāja Žana Marī Lepēna panākumus 2002.gadā, kad viņš sagādāja šoku visai Francijai, iekļūstot prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Tomēr, lai viņa varētu startēt vēlēšanās, Lepēnai jāpārvar procesuālie šķēršļi. Katram kandidātam, lai viņš tiktu oficiāli reģistrēts, ir jāsavāc 500 vēlētu vietējā līmeņa amatpersonu paraksti.
Neskatoties uz to, ka aptaujās Lepēnai atbalstu izsaka 16 līdz 20 procenti vēlētāju, ir maz tādu municipalitāšu mēru vai reģionālo padomju deputātu, kas būtu gatavi uzņemties politisko risku, saistot sevi ar FN kandidātes kampaņu. Un laika šīs prasības izpildīšanai paliek arvien mazāk.
Lepēna apsūdz Sarkozī un iekārtu sazvērestībā, kuras nolūks esot nepielaist FN līderi vēlēšanām. Tikmēr viņas pretinieki apgalvo, ka Lepenā jau esot savākusi nepieciešamos parakstus un tikai tēlojot varasiestāžu upuri, lai tādējādi spodrinātu savu ārpus sistēmas esošās politiķes reputāciju. "Jūs nedrīkstat nesodīti atņemt miljoniem franču vēlētāju tiesības izvēlēties savu kandidātu," apmeklējot Francijas aizjūras teritoriju Reinjonu, trešdien brīdināja FN līdere. "Un man būs ļoti grūti ieskaidrot saviem vēlētājiem, ka viņiem jāsaglabā miers. Tas Francijas tēlam būtu katastrofisks scenārijs." Viņa arī brīdinājusi Sarkozī, ka tieksies pēc "atriebības", ja tiks izslēgta no spēles.
Neskatoties uz Lepēnas tradicionālo populistisko retoriku, daudzi politiķi un komentētāji viņai piekrīt, ka būtu nedemokrātiski nepielaist vēlēšanām kandidātu ar tik lielu atbalstītāju skaitu.
Taču kreisajā flangā ir ļoti maz tādu mēru, kas būtu gatavi riskēt ar savu reputāciju un sniegt atbalstu Lepēnai, kamēr labējo flangā maz ir tādu, kas būtu gatavi riskēt, pieļaujot potenciālo pazemojumu, kuru vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notiks 22.aprīlī, FN līdere varētu sagādāt Sarklozī.
Lepēnas tēvs katrā kandidēšanas reizē parakstu vākšanu padarīja par savas kampaņas jautājumu, izmantojot savas grūtības rast atbalstītājus varasiestāžu pārstāvju vidū kā simbolu savai nošķirtībai no tradicionālās politiskās sistēmas, kuru pilnībā kontrolē labēji centriskās un kreisi centriskās partijas.
Tomēr katru reizi, neskatoties uz savu bieži vien antisemītisko un rasistisko retoriku, viņš spēja savākt nepieciešamos parakstus. Tagad viņa meitas oponenti apgalvo, ka arī jaunā FN līdere spēlējot to pašu spēli.
Taču iespējams, ka Lepēna sastapusies ar patiesām grūtībām. "Pastāv tradicionālais upura sindroms, taču tagad ir arī mazāk vēlētu FN amatpersonu nekā bija tolaik," atzīst politikas zinātnieks Žans Īvs Kamī, piebilstot, ka parakstītāju vārdu publiskā pieejamība kalpo kā atturošs faktors.
Lepēna vērsusies arī Konstitucionālajā padomē, norādot, ka parakstītāju vārdiem būtu jāpaliek slēptiem, lai tādējādi pasargātu viņas atbalstītājus no iebaidīšanas vai atriebības. Sagaidāms, ka padome, kas pilda Francijas augstākās tiesu instances funkcijas, savu spriedumu šajā lietā pasludinās 22.februārī.
Tikmēr Lepēna paziņojusi, ka viņai šobrīd izdevies savākt nedaudz mazāk nekā 350 parakstus, un līdz parakstu vākšanas oficiālajam noslēgumam atlicis vairs nepilns mēnesis.
Francijas Sabiedriskās domas institūta (IFOP) veiktā aptauja, kuras rezultāti tika publicēti pagājušās nedēļas nogalē, liecina, ka gadījumā, ja Lepēna nevarēs kandidēt, Sarkozī pirmajā vēlēšanu kārtā varētu saņemt aptuveni trešdaļu balsu - apmēram tikpat daudz, cik tiek prognozēts Olandam. Tomēr otrajā krātā, kam jānotiek 6.maijā, viņš vienalga zaudētu sociālistu kandidātam.
Šajā kontekstā ir saprotami, ka Sarkozī nometne aktīvi cenšas pārliecināt galēji labēji noskaņotos vēlētājus, ka viņiem ir daudzas kopīgas nostādnes, īpaši jautājumos, kas saistīti ar imigrāciju un islāmu.
Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Klods Geons nosodīja kreiso "relatīvismu" un paziņoja, ka "ne visas civilizācijas ir vienlīdz vērtas".
Sarkozī noraidīja kritikas vētru, kuru izsauca viņa līdzgaitnieka izteikumi, uzsverot, ka Geona viedokli diktējis "veselais saprāts". Tomēr tā ir stratēģija, kas var rikošetā nākt pār paša Sarkozī galvu, īpaši ņemot vērā to, ka Lepēna tieši viņu vaino savās procesuālajās problēmās.
Silva Krepo, kurš specializējas galēji labējo strāvojumu pētniecībā, norāda, ka centriski labējiem vienkārši ir neiespējami piesaistīt visus galēji labēji noskaņotos vēlētājus, no kuriem daudzi ir "pret sistēmu". Tādējādi ir mazticams, ka šie protesta vēlētāji varētu atbalstīt pie varas esošo prezidentu.