Britu valdība paziņojusi, ka negrasās ļaut Skotijai rīkot vēl vienu referendumu. 2014. gadā notikušajā balsojumā 55% Skotijas iedzīvotāju noraidīja izstāšanos no Apvienotās Karalistes, kuras premjers Boriss Džonsons uzsvēris – šāds plebiscīts var notikt vien "reizi paaudzē", un pie izstāšanās jautājuma nav vērts atgriezties vēl vairākus gadu desmitus.
Stērdžena nesteigšoties
Socioloģiskās aptaujas sniedz pretrunīgu ainu par gaidāmajiem rezultātiem, liecina BBC vakardienas Skotijas laikrakstu apskats. Nav šaubu, ka SNP iegūs lielāko mandātu skaitu, taču par to, cik daudz to būs, domas dalās. Daļa mediju vēsta, ka partijai, kurai līdzšinējā parlamentā bija 61 mandāts (tas nozīmēja mazākuma valdību), izdosies nodrošināt vairākumu, bet citi prognozē, ka SNP varētu zaudēt vairākas deputātu vietas. Prognozes sarežģītākas padara jauktā vēlēšanu sistēma. Reuters atgādina, ka 73 deputāti tiek ievēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos, bet vēl 56 vietas sadala, katrā no astoņiem reģioniem ievēlot pa septiņiem deputātiem, balstoties uz proporcionālo principu.
Stērdžena paziņojusi, ka viņas mērķis ir sarīkot neatkarības referendumu līdz 2023. gada nogalei. Viņa uzsvērusi, ka Londona to nedrīkstētu bloķēt kaut vai tāpēc, ka kopš 2014. gada situācija ir būtiski mainījusies – ir noticis Brexit, bet vairums Skotijas iedzīvotāju 2016. gada balsojumā atbalstīja valsts palikšanu ES. Skotu nacionālistu vadītāja gan noliegusi, ka varētu steigties sarīkot referendumu vēl pirms uzvaras cīņā pret Covid-19. "Es neuzskatu, ka jāpieprasa referenduma rīkošana nekavējoties. Jā, es visu mūžu esmu ticējusi neatkarībai, es vēlos, lai Skotija kļūtu neatkarīga, taču sākumā mums jāizvada valsts cauri šai krīzei," viņa sacījusi BBC. Sarunā ar ITV Skotijas līdere piebildusi, ka viņai un citiem neatkarības atbalstītājiem pietiks pacietības, lai panāktu referenduma sarīkošanu un nodrošinātu, ka vairākums Skotijas iedzīvotāju nobalso par izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Sky vēsta, ka uz Londonas nevēlēšanos atļaut balsojuma rīkošanu viņai ir atbilde: "Ja Boriss Džonsons vēlas to apturēt, viņam jāvēršas tiesā. Ja viņš tā nerīkosies, tad tas pēc definīcijas būs likumīgs referendums, ja rīkosies, tad lems tiesa."
Citi jautājumi novārtā
Pandēmijas dēļ priekšvēlēšanu cīņa lielākoties notikusi virtuālajā vidē – partijām nav bijusi iespēja rīkot mītiņus, kandidāti nav varējuši tikties ar vēlētājiem. "Tā ir ļoti dīvaina situācija: notiek tik svarīgas vēlēšanas, taču sabiedrība tajās īsti nav iesaistīta," AFP sacījis Glāzgovas Universitātes profesors Kristofers Kārmens. Gan viņš, gan viņa kolēģi atzinuši, ka vēlēšanas noreducētas teju tikai līdz referenduma jautājumam, pa laikam pieminot arī apņēmību cīnīties pret Covid-19.
"Man šķiet, ka visu partiju programmās dominē tikai dažādu labumu solīšana, un ekonomiskie argumenti ir ļoti vāji," AFP teicis Stērlingas Universitātes ekonomikas profesors Deivids Bells. SNP programmā gan uzsvērts, ka neatkarība ne tikai dos iespēju uzplaukt jauno tehnoloģiju nozarēm, bet arī atgūties zvejniekiem un lauksaimniekiem. SNP sola, ka neatkarīgā Skotija iestāsies Eiropas Savienībā un varēs izmantot tās brīvā tirgus sniegtās iespējas, taču ir kāda problēma – pat pirms 2014. gada referenduma, kas bija saskaņots ar Londonu, neviens Briselē Skotijai nesolīja ātru uzņemšanu savienībā "ārpus rindas".
Bells arī norādījis, ka salīdzinājumā ar Apvienoto Karalisti kopumā Skotija tērē vairāk nekā ir tās ieņēmumi, kas nozīmē tikai vienu – lai sabalansētu budžetu, nepieciešams vai nu samazināt izdevumus, vai arī paaugstināt nodokļus (visticamāk, gan viens, gan otrs). Taču BBC uzsver, ka tās rīkotajās piecu vadošo Skotijas partiju debatēs visi līderi runājuši tikai par jaunām programmām, kas prasīs jaunus līdzekļus, taču kategoriski nolieguši vēlmi paaugstināt, piemēram, ienākuma nodokli. Zaļie gan vēlas ar papildu nodokli aplikt interneta gigantus, bet leiboristi grib paaugstināt nodokļus miljonāriem, taču tas būtiski nemainīs situāciju.