Meja paziņojusi, ka viņas valdība līdz marta beigām formāli iedarbinās Lisabonas līguma 50. punktu, kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts pamet ES. Līdz ar to sāksies divu gadu ilgs sarunu process starp Londonu un Briseli. Premjerministre uzskata, ka pirms tam Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas valdībām ir jādod iespēja paust viedokli par to, kādiem būtu jābūt Brexit nosacījumiem. Tajā pašā laikā Londona ir pateikusi, ka neļaus nevienam no reģioniem "graut" Apvienotās Karalistes kopējo nostāju.
Tomēr reģionu vadītāji pēc tikšanās ar premjerministri nebija tik optimistiski. Skotijas līdere Nikola Stērdžena sacīja, ka sarunas laikā viņa nav izdzirdējusi "jaunu informāciju vai detaļas" par Apvienotās Karalistes valdības pozīciju gaidāmajās sarunās ar Briseli. "Mums bija atklāta viedokļu apmaiņa. Varu atzīt, ka liela daļa no sarunām sagādāja dziļu vilšanos," viņu citē izdevums The Independent. Arī Velsas premjers Kārvins Džounss sacīja, ka tikšanās laikā Meja nav atklājusi, ko vēlas panākt līdz šķiršanās sarunu sākumam. Viņš brīdināja, ka "laiks nav mūsu sabiedrotais".
Stērdžena arī norādīja, ka viņa neblefo, solot sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu, ja Lielbritānijas valdība nerespektēs vairākuma skotu šovasar tautas nobalsošanā skaidri pateikto "nē" Brexit. Viņa ir solījusi tuvākajā laikā nākt klajā ar "specifiskiem priekšlikumiem" tā dēvētajam elastīgajam Brexit, kas ļautu saglabāt Skotijai pieeju ES vienotajam tirgum arī tad, ja pārējā Lielbritānija to pamestu.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 26. oktobra, avīzē Diena!