Sliktie rādītāji neiedragā politiķu un ekspertu optimismu par Igauniju
Slikto rādītāju rekords
2009.gada 1.ceturksnī Igaunijas ekonomika pārspēja pieauguma vai, precīzāk, krituma rekordu. Iekšzemes kopprodukta (IK) kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 15,6%, kas ir labāk par Latvijas 18%, tomēr viens no sliktākajiem rādītājiem ES. Šāds kritums pārspēj ne tikai Bloomberg aptaujāto ekonomistu prognozētos 12,8%, bet pat pesimistiski noskaņotās Danske Bank lēstos 14,6%.
"Visas ekonomikas pamata nozares — rūpniecība, tirdzniecība un būvniecība — piedzīvoja dramatisku lejupslīdi, un ļoti strauji paātrinājās arī iekšējā un ārējā pieprasījuma kritums," Bloomberg komentē SEB ekonomiste Ruta Arumē. Jaunākie skaitļi liek domāt, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozētais 10% IK gada kritums būs jāpārskata.
Eksperti norāda — vājie IK pieauguma rādītāji nozīmē, ka budžeta situācija pasliktināsies un Igaunijas valdībai būs vēl vairāk jāsavelk josta, lai sasniegtu noteikto budžeta deficīta mērķi — 3%. Daži, piemēram, SVF, skeptiski vērtē iespēju, ka valdībai tas izdosies. "Tas ir ļoti, ļoti ambiciozs mērķis," pagājušajā nedēļā Tallinā brīdināja SVF misijas vadītājs Kristofs Rozenbergs.
Apsver lielāku PVN
Taču Andruss Ansips, kurš turpina vadīt valdību arī pēc pagājušajā nedēļā izziņotās sociāldemokrātu aiziešanas no valdošās koalīcijas, domā, ka izdevumu samazinājums ir īstenojams un turklāt veselīgs.
Izdevumi ir jāsamazina vismaz par 12%, un premjerministrs nesaudzē arī paša kanceleju, kur darbinieku skaits sarucis par piektdaļu. "Krīze var pat nākt valstij par labu, jo padara to efektīvāku," viņš teica intervijā The Economist.
A.Ansips saka, ka valdība turpinās samazināt neefektīvos izdevumus, saglabājot neskartu budžetu tām programmām, kuras ir vitāli svarīgas valsts izaugsmei nākotnē.
Piemēram, vēja enerģijai. Investīcijām enerģijā, infrastruktūrā un cilvēku kapitālā Igaunija tikko saņēmusi arī jaunu 700 miljardu eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas.
Vēlamā budžeta stāvokļa panākšanai valdībai kopumā pietrūkst 2,7 miljardi kronu (122,73 miljoni latu).
Tādēļ Reformu partija, apvienība ResPublica un Tautas savienība, kura saņēmusi uzaicinājumu pievienoties koalīcijai, patlaban pārrunā iespēju budžeta ieņēmumu palielināšanai no 1.jūlija paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 18 līdz 20%, ziņo LETA.
Finanšu ministrija cer, ka tādējādi budžetā papildus ieplūstu aptuveni 800 miljoni kronu (36 miljoni latu).
Cer uz drīzu eiro
Valdība saglabā optimismu gan par Māstrihtas kritērijiem atbilstošā budžeta deficīta sasniegšanu, gan par citu nosacījumu izpildi un cer jau 2011.gadā pievienoties eirozonai. Arī SEB analītiķi The Baltic Outlook ziņojumā lēš, ka šis termiņš joprojām ir reāls, bet prasīs smagus pūliņus. Capital Economics augošo tautsaimniecību analītiķis Nils Šērings Dienai izsaka nedaudz pesimistiskāku prognozi — trīs gadi ir termiņš, uz kuru Igaunija var cerēt.
Zviedru ekonomists Anderss Aslunds Dienai teica, ka Igaunijas valdība krīzi līdz šim pārvaldījusi "eleganti", un norāda, ka ekonomikas mazais izmērs un elastība ļaus tai relatīvi ātri atkopties. Tam piekrīt arī viens no Igaunijas biznesa līderiem — Endels Sifs.
Intervijā The Economist viņš norāda, ka Igaunijai pēcpadomju gados bija jābūt "elastīgai un norūdītai", jo tai vienkārši nebija citas izejas, un tieši šīs īpašības ir noderīgas krīzē.
Jā, dažām ekonomikas nozarēm patlaban klājas ļoti slikti, bet krīze ir arī iespēja sagrābt tirgus, kurus citi pametuši. Mazajiem un rūdītajiem tas parasti izdodoties labāk.
***
Igaunijas recesija skaitļos
Bezdarbs 11,4% (+5,9%)*
Vidējā bruto alga Ls 546 (–1,5%)*
Rūpnieciskā ražošana –29,7%*
Eksports –22,1%*
Imports –30,0%*
IK izmaiņas –15,6%*
IK prognoze 2009.gadam –10,0%**
* 2009.gada 1.ceturkšņa dati, salīdzinot periodu pirms gada
** pret 2008.gadu
Avots: Eesti Statistika, IMF Regional Economic Outlook
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.