"Parlaments par fonda aizdevuma piešķiršanas spēju un tā pilnvaru paplašināšanu balsos, agrākais, decembrī, un tas spēkā varētu stāties ne agrāk kā februārī," intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja R. Suliks.
R. Suliks, kas kategoriski iebilst pret parādsaistībās nokļuvušo eirozonas dalībvalstu, jo sevišķi Grieķijas glābšanu, šo fondu nodēvējis par "rīku, lai uzkrātu lielākas parādsaistības". "Nav iespējams atrisināt krīzi ar lielākiem parādiem," uzsvēra spīkers.
Pat ar balsojuma aizkavēšanu šī fonda ratificēšana Slovākijā ir neskaidra, ņemot vērā to, ka premjerministres Ivetas Radičovas centriski labējā koalīcija parlamentā nepārvalda pietiekami daudz balsu bez Sulika vadītās liberālkonservatīvās partijas Brīvība un Solidaritāte (SaS). Tāpēc koalīcijai nāksies meklēt atbalstu pie lielākās opozīcijas partijas SMER, lai ratificētu šos līgumus.
Slovākija, kas eiro ieviesa 2009. gadā, bija vienīgā eirozonas dalībvalsts, kas pērn atteicās piedalīties ārkārtas aizdevuma piešķiršanā Grieķijai.