Žogu plānots pagarināt par aptuveni 40 kilometriem. Tas tiks uzsliets posmos, "kur tas steidzami nepieciešams, lai novērstu nelegālu robežas šķērsošanu un pasargātu pilsoņus un viņu īpašumus," paziņoja ministrija.
Slovēnijas valdība pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu par dzeloņstiepļu žoga ierīkošanu 40 kilometru posmā un paneļu sētas uzbūvēšanu 3,8 kilometru garumā.
Kopš imigrācijas krīzes kulminācijas 2015. gadā Slovēnijai jau ir dzeloņstiepļu žogs 116 kilometru garumā un paneļu sēta 63 kilometru garumā gar 670 kilometrus garo robežu ar Horvātiju.
2019. gada pirmajā pusē Slovēnijā pārtverti 5345 cilvēki, galvenokārt no Pakistānas, Alžīrijas, Marokas un Afganistānas, kuri mēģināji nelegāli iekļūt Slovēnijā no Horvātijas, kas neietilpst Šengenas zonā.
Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, pārtverti par 47% vairāk nelegālo imigrantu.
Šis kāpums pamudinājis Slovēniju pastiprināt robežu uzraudzību un iegādāties jaunus bezpilota lidaparātus, nakts videokameras un citu novērošanas aprīkojumu.
"Nav šaubu, ka mums būs jārēķinās ar šādu migrāciju vēl vairākus gadus, jo Eiropas Savienība nedara pietiekami daudz, lai atrisinātu problēmu," pagājušajā nedēļā parlamentā paziņoja Slovēnijas premjerministrs Marjans Šarecs.
Iekšlietu ministrija neatklāja, kur tieši jaunie žoga posmi atradīsies un kad sāksies to ierīkošana.
Slovēnija un Itālija šomēnes sāka kopīgas policijas patruļas uz kopīgās robežas, lai novērstu nelegālu robežas šķērsošanu.
Taču Slovēnijas prezidents Boruts Pahors ir noraidījis Itālijas politiķu ideju uzbūvēt žogu arī uz šīs robežas.
Eiropas karte