Sākot savu prezidentūru, Slovēnija uzsvēra, ka viena no tās galvenajām prioritātēm būs Rietumbalkānu valstu tālāka tuvināšana ES. Šajā laikā ir noticis būtisks pavērsiens — Kosova ir pasludinājusi neatkarību, savukārt attiecības ar Serbiju ir nonākušas strupceļā. Šobrīd Slovēnijai vēl ir jāpārliecina skeptiskākās valstis, jo īpaši Nīderlande, ka pašas ES interesēs būtu līdz 11.maijam, kad Serbijā notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, parakstīt ar šo Balkānu valsti stabilitātes un asociācijas līgumu. Pretējā gadījumā, kā vēstījuši novērotāji, Serbija vēl vairāk varētu attālināties no ES. Taču pagaidām nav skaidrs, vai Slovēnija to paveiks.
Tiesa, kā noprotams no Slovēnijas premjera Janeša Jansas teiktā, šobrīd prezidentūra ir koncentrējusies tikai uz vienu paveicamo darbu. "Mēs vēlamies, lai līdz jūnijam būtu panākta vienošanās enerģētikā par galvenajiem principiem un laika rāmi," J.Jansa sacīja Dienai. ES līderi ir vienojušies, ka līdz jūnijam panāks vienošanos par plāniem sadalīt ES energomonopolus un tā dēvēto Gazprom klauzulu. Savukārt līdz decembrim ir jāvienojas par plāniem palielināt videi draudzīgās enerģijas izmantošanu. Gan vienā, gan otrā jautājumā rast kompromisu starp ES valstīm nebūs viegli.
Franči arī daudz palīdz
"Ir grūti redzēt, kas būs slovēņu veiksmes stāsts," Dienai saka ES diplomāts, kurš nemin savu vārdu. Lielā mērā to veicinot slovēņu nepietiekamā pieredze. Virknē jautājumu tai nav ekspertu, arī uz Briseli nosūtītie diplomāti ne vienmēr ir pietiekami zinoši un kompetenti. Tādēļ sanāksmes nereti noritot haotiski, atkāpjoties no iepriekš plānotā. Tā, piemēram, vairākkārt bijuši gadījumi, kad vēstnieku sanāksmēs, kurās tiek sagatavoti visi ministru un valsts vadītāju lokā apspriežamie jautājumi, iniciatīvu pārņem Francijas diplomāts. Tieši viņam, nevis slovēņu kolēģim izdodoties nākt klajā ar visus apmierinošu kompromisu.
Jāpiebilst, ka arī martā notikušās ES valstu vadītāju sanāksmes laikā Briselē lielāku uzmanību par tās rīkotājiem slovēņiem piesaistīja N.Sarkozī. Viņš nāca klajā ar saviem paziņojumiem par prioritātēm Francijas prezidentūras laikā. Tajā skaitā N.Sarkozī uzstāja uz Vidusjūras savienības izveidi, kas raisīja Vācijas kritiku.
"Mums tagad galvenais, lai viss noritētu gludi. Francija mums arī ir ļoti daudz palīdzējusi. Nav jau tā, ka viņi tikai visu dara savā labā," Dienai saka kāda Slovēnijas valdības aprindām tuvu stāvoša persona. Lai arī slovēņi vismaz pagaidām neesot guvuši būtiskus panākumus, tajā pašā laikā viņi ir parādījuši, ka arī jaunās un mazās ES valstis ir spējīgas tikt ar visu galā. Tagad jau varot ar smaidu paskatīties uz Čehiju, kas prezidēs nākamā gada pirmajā pusē un kas šobrīd drudžaini gatavojoties šim pasākumam.
Latvijai jāsāk gatavoties
"Slovēņi ļoti cenšas," saka Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens. Tādēļ, viņaprāt, kritizēt slovēņus nevajadzētu. Taču, skatoties uz to, kā viņiem sokas, arī nākoties secināt, ka Latvijai, kura būs prezidējošā valsts 2015.gadā, jāsāk nopietni gatavoties. Esot arī jādomā par to, lai cilvēku, kas tobrīd būs atslēgas pozīcijās, būtu pietiekami pieredzējuši sarunu vedēji un vienlaikus arī labi ES jautājumu pārzinātāji. Jādomā par to, ka ES prezidējošajai valstij ir jābūt kompetentai visos jautājumos, arī tādos, kas šobrīd nav Latvijas prioritātē, piemēram, Āfrikas kontinents.
Tiesa, nevienam nav skaidrs, kāda tieši būs ES prezidējošās valsts loma pēc tam, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums. Saskaņā ar to daļa prezidentūras funkciju pārņems jaunais ES prezidents un ārlietu ministrs.