Spānijā jau otrās vēlēšanas šogad

Daudz neizlēmušo

Kārtējās parlamenta vēlēšanas – jau ceturtās tikpat gados – izsludināja pēc tam, kad Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) līderim Pedro Sančesam, kura partija uzvarēja aprīlī notikušajās vēlēšanās, neizdevās iegūt vairākuma likumdevēju atbalstu valdības izveidei. 

Biežās vēlēšanas Spānijā saistītas ar to, ka pēc 2015. gadā notikušajām vēlēšanām beidzās vairāk nekā 30 gadu ilgusī divu politisko spēku – PSOE un konservatīvās Tautas partijas (PP) – dominance. Kopš 1982. gada, kad Dienvideiropas valstī atjaunoja demokrātiju, faktiski bija izveidojusies divpartiju sistēma, jo PP un PSOE vienatnē pārmaiņus vadīja valsti. 

Pēc svētdien gaidāmajām vēlēšanām Spānijas parlaments varētu kļūt vēl sadrumstalotāks. Viens no Spānijas lielākajiem laikrakstiem El Pais nedēļu pirms vēlēšanām publicēja aptauju, kas apliecina, ka ne kreisās, ne labējās partijas neiegūs pietiekami lielu pārstāvniecību, lai varētu kontrolēt 350 deputātu lielo Kongresu. 

Saskaņā ar El Pais aptauju vēlēšanās varētu uzvarēt PSOE, par ko gatavojas balsot 27,3% vēlētāju. Tas Sančesa vadītajai partijai dotu 121 deputāta vietu jeb par divām mazāk, nekā tā ieguva aprīļa vēlēšanās.

Savukārt otrajā vietā finišētu PP, kas varētu saņemt 21,2% balsu un 91 vietu parlamentā. Pēc aprīļa vēlēšanām konservatīvo pārstāvniecība Kongresā bija samazinājusies līdz tikai 66 krēsliem. Sagaidāms, ka par trešo lielāko frakciju likumdevējā kļūs galēji labējā partija Vox, par ko varētu nobalsot 13,7% vēlētāju. Tādējādi šogad pirmo reizi Kongresā iekļuvušais spēks vairāk nekā dubultotu deputātu skaitu no 24 uz 46. 

Sagaidāms, ka sliktāk nekā pavasarī startēs radikāli kreisā partija Podemos. Tai pašlaik ir 42 deputāti, bet pēc svētdienas vēlēšanām tās pārstāvniecība samazinātos līdz 31 deputātam. Vēl sliktāk varētu klāties liberālajai Pilsoņu partijai. Aprīļa vēlēšanās tā finišēja trešā un ieguva 57 krēslus Kongresā, bet tagad tai prognozē tikai 14.