Garsija-Margaljo asi kritizē Gibraltāra piekrastē pagājušajā mēnesī izveidoto mākslīgo betona riftu, kas ierobežo spāņu zvejnieku piekļuvi ap klinšu ragu esošajiem ūdeņiem. Spānija vēlas uzsākt dialogu ar Lielbritāniju, taču, "kā šomēnes savam britu kolēģim Deividam Kemeronam norādīja Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs, pirmkārt, Apvienotajai Karalistei ir jāpierāda, ka tā grasās kompensēt zaudējumus, kas jau ir nodarīti, jo īpaši aizvācot betona blokus," teikts Spānijas ārlietu ministra rakstā.
Konflikts abu valstu starpā saasinājās pirms vairākām nedēļām, kad Gibraltāra varasiestādes sāka jūrā veidot mākslīgu betona rifu, kas palīdzēšot pavairot zivju resursus. Turpretī, pēc Spānijas ārlietu ministra domām, betona bloku ievietošana ūdenī "pārkāpj vides aizsardzības pamatlikumus", turklāt šādi tiek liegta iztika vietējiem zvejniekiem.
Spānijai "nav šaubu" par Gibraltāra ūdeņu suverenitāti, uzsver ministrs, skaidrojot, ka tie netika iekļauti 1713.gada Utrehtas līgumā, saskaņā ar kuru Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē. "Šie ūdeņi un šī zemes tādēļ vienmēr ir palikušas Spānijas suverenitātē," norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā pieaugusi spriedze uz Gibraltāra robežas, kas sākusi negatīvi ietekmēt Londonas un Madrides attiecības. Gibraltārs, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, apsūdz Spāniju par apzinātu to automašīnu kavēšanu, kas dodas uz nelielo klinšu raga teritoriju. Spāņu varasiestādes uz robežas pārbauda katru spēkratu, un pēdējās jūlija nedēļas nogalē automašīnām uz iebraukšanu Gibraltārā nācās gaidīt pat sešas stundas. Gibraltāra premjers paudis pārliecību, ka pastiprināto robežkontroli Spānija sākusi, reaģējot uz mākslīgā rifa būvniecību ap jūras ragu ieskaujošajiem ūdeņiem. Tādējādi tiks kavēta spāņu zvejnieku piekļuve šiem ūdeņiem, kurus Madride uzskata par saviem.
Savukārt Spānija apgalvo, ka pārbaudes uz robežas nepieciešamas, lai cīnītos pret kontrabandu. Madride paziņojusi, ka neatcels pārbaudes uz robežas ar Gibraltāru, savukārt Londona atklājusi, ka apsver iespēju sākt tiesvedību pret Spāniju šai sakarā.
Gibraltārs bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. 1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē. Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu. 2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.