Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo laikrakstā ABC svētdien publicētajā intervijā norādījis, ka šāda nodeva, ar kuru tiktu aplikta katra automašīna, "palīdzētu zvejniekiem, kas cieš no zvejas vietu izpostīšanas". Viņš piebilda, ka Madride apsver arī citus iespējamos pasākumus, piemēram, spāņu nodokļu inspekcijas vēršanos pret tiem 6000 gibraltāriešu, kam ir nekustamie īpašumi Spānijā, Spānijas gaisa telpas slēgšana tām lidmašīnām, kas dodas uz Gibraltāru, un prasība Gibraltāra interneta spēļu uzņēmumiem darboties saskaņā ar Spānijas likumiem.
Reaģējot uz Garsijas-Margaljo izteikumiem, Lielbritānija kārtējo reizi paziņoja, ka negrasās piekāpties savas suverenitātes jautājumos. "Mēs pieprasīsim Spānijai paskaidrojumus saistībā ar ziņām, ka Spānijas valdība varētu vērsties pret Gibraltāru ar turpmākiem pasākumiem," paziņojusi Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija.
Savukārt Gibraltārs pavēstījis, ka Madrides izteikumi pielīdzināmi "ieroču žvadzināšanai", kas kādu laiku nav tikusi pieredzēta. "Garsijas kunga izteikumi vairāk atgādina Ziemeļkorejas, nevis ES partnera tipa paziņojumus," atzina Gibraltāra galvenais ministrs Fabians Pikardo. "Mēs ko tādu iepriekš jau esam pieredzējuši Franko laikā 1960.gados, tomēr, manuprāt, mēs visi cerējām, ka šāda politika vairs nekad neatgriezīsies."
Konflikts saasinājās pirms divām nedēļām, kad Gibraltāra varasiestādes sāka jūrā veidot mākslīgu betona rifu, kas palīdzēšot pavairot zivju resursus. Savukārt Spānija, kas apstrīd Lielbritānijas suverenitāti pār klinšaino zemesragu, uzskata, ka mākslīgā rifa patiesais mērķis ir bloķēt spāņu zvejnieku piekļuvi Gibraltāra ūdeņiem.
Madride iesniegusi Londonai oficiālu protestu, kurā teikts, ka šāda spāņu zvejnieku ierobežošana ir "pretrunā ar mūsu likumiem". Drīz pēc mākslīgā rifa būvniecības sākšanas Spānijas varasiestādes pastiprināja robežkontroli uz robežas ar Gibraltāru, kas radīja milzu rindas, kurās robežas šķērsotājiem nācās pavadīt vairākas stundas. Madride gan noliedz, ka pastiprinātā robežkontrole būtu saistīta ar rifa būvniecību. Savukārt Gibraltārs uz pastiprināto robežkontroli reaģēja, vēršoties ar sūdzību Eiropas Komisijā (EK).
Gibraltārs bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. 1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.
Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu. 2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.