Par šo ierosinājumu balsoja 319 deputāti, bet pret bija tikai 17, un tas ļauj prognozēt, ka nebūs grūtību nodrošināt vismaz trīs piektdaļu vairākumu, kas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas konstitūcijā.
Rosinātās izmaiņas paredz, ka valsts pamatlikumā tiks iestrādāti sabalansēta budžeta ilgtermiņa mērķi.
Budžeta deficīta limits varēs tikt pārsniegts tikai dabas katastrofu, recesijas laikā vai citās ārkārtas situācijās un tikai ar parlamenta apakšpalātas atbalstu.
Līdzās izmaiņām konstitūcijā plānots pieņemt arī likumu, nosakot strukturālā vai ilgtermiņa budžeta deficīta apmēru, kas no 2020.gada būs 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Mums ir jāpieņem saskaņoti un spēcīgi lēmumi, lai stiprinātu mūsu valsts maksātspēju," uzsver pie varas esošo sociālistu pārstāvis Hosē Antonio Alonso.
Ja rosinātās izmaiņas gūs likumdevēju atbalstu, tā būs tikai otrā reize kopš konstitūcijas pieņemšanas 1978.gadā, kad tajā tiek veikti grozījumi.
Parlamenta apakšpalāta par šo priekšlikumu varētu balsot līdz piektdienai, bet Senāts šo jautājumu varētu skatīt nākamajā nedēļā.
Tikmēr netālu no Spānijas parlamenta otrdien jau pulcējušies ap 100 demonstrantu, protestējot pret plānotajām izmaiņām konstitūcijā.
"Mēs esam tie, kas maksā par krīzi!" teikts mītiņu dalībnieku plakātos.
"Mēs nevaram tādā veidā mainīt konstitūciju. Mums ir vajadzīgs referendums," pārliecināta kāda mītiņa dalībniece.
Spānijas lielākās arodbiedrības kopā ar pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem aicina trešdien un ceturtdien visā valstī rīkot protesta akcijas, bet 6.septembrī pulcēties uz "vērienīgu demonstrāciju" Madridē.