Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs jau apliecinājis, ka ir apņēmības pilns pildīt savus solījumus eirozonai un samazināt budžeta deficītu līdz 5,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tas nozīmē taupības pasākumus 20 līdz 30 miljardu eiro (14 līdz 21 miljarda latu) apmērā, kam vēl jāpieskaita izdevumu samazināšana par 8,9 miljardiem eiro (6,3 miljardiem latu) un nodokļu palielinājums 6,3 miljardu eiro (4,4 miljardu latu) apmērā, ko valdība apstiprinājusi jau iepriekš.
Ekonomisti uzskata, ka izdevumus kopumā nepieciešams apcirpt par vairāk nekā 50 miljardiem eiro, ja Spānija vēlas izpildīt nospraustos mērķus un remdēt Eiropas bažas un satraukumu finanšu tirgos.
Tomēr Spānijas tautā šie taupības pasākumi nav guvuši atsaucību. Jau ziņots, ka ceturtdien Spānijā notika ģenerālstreiks, kurā pēc streika organizētāju - arodbiedrību UGT un CCOO - sniegtajām ziņām Madridē vien piedalījās teju miljons cilvēku. Savukārt Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka dalībnieku skaita ziņā šim streikam tomēr nav izdevies pārspēt 2010.gada septembra ģenerālstreiku.
Vairumā pilsētu demonstrācijas noritēja mierīgi, bet Barselonā izcēlās nekārtības. Lai savaldītu streikotājus, policijai nācās izmantot dūmu granātas un gumijas lodes.
Arodbiedrības rīkoja streiku, lai izrādītu savu neapmierinātību ar taupības pasākumiem un darba tirgus reformām, kas atvieglos darbinieku atalgojuma samazināšanu un atlaišanu.