Spiegošanai gan neesot nodarbināti pašas organizācijas darbinieki, bet kāda vācu detektīvu aģentūra. Šo faktu apstiprinājis gan pats slependienests, gan par tā operācijām atbildīgais federālais īpašu uzdevumu ministrs un valdības kancelejas vadītājs Tomass de Mezjērs. Latvijā spiegus interesējušas vairākas ofšorfirmas, krievu investori un kāda «naudu atmazgājoša» reliģioza sekta.
Nolīgst detektīvus
Aģentūras īpašnieki – pēc Dienas informācijas, Helge Leiduks (36) un Tomass Knoblohs (47) - neitrālajā kaimiņvalstī Austrijā esot izveidojuši apsardzes un inkasācijas kompāniju HCL International Limited ar aptuveni 30 darbiniekiem un pārstāvniecībām Maskavā un Keiptaunā (Dienvidāfrikā). Sadarbība ar Bundesnachrichtendienst 5.departamenta Nelegālo naudas pārskaitījumu nodaļu virsniekiem Vilhelmu S. un Oliveru T. izveidojusies 2004.gadā, raksta Stern.de.
Salīgto detektīvu uzdevums esot bijis izsekot krievu un itāļu mafijas darījumus, kā arī Dienvidāfrikas valdošās partijas ANC un Kosovas teroristu finansētājus. Slepenās misijas darbiniekus novedušas visos Eiropas nostūros, arī valstīs, ar kurām Vācija uztur draudzīgas attiecības un kurās BND pēc veca izspiedzes principa nedrīkst darboties uz savu roku, vienīgi saskaņojot ar atbildīgajiem vietējiem dienestiem. Varbūt tieši šis noteikums bijis iemesls tam, ka slependienests izveidojis sadarbību ar privāto aģentūru HCL International Limited Zalcburgā, lēš Stern.de autori.
Slepenā misija Daugavas krastos
Pēc žurnāla informācijas neoficiālie spiegi darbojušies arī Kiprā, Slovākijā, Igaunijā, Lietuvā, Maltā, spāņu Kanāriju un britu Normandijas Kanāla salās, kā arī Latvijā. Šeit spiegus interesējušas vairākas ofšorfirmas, krievu investori un kāda «naudu atmazgājoša» reliģioza sekta. Lai ar pārsūtīšanu neatstātu elektroniskas pēdas, palīgaģenti savus ziņojumus no Daugavas krastiem esot noglabājuši kā vēstules uzmetumu e-pastkastītē ar nosaukumu «[email protected]», kur ar ziņojumiem pēc tam neuzkrītoši varējis iepazīties Bundesnachrichtendienst.
Tiesu darbi
Vācijas slependienesta un detektīvu publiski privātajai partnerībai esot gan pienācis diezgan spējš gals, atzīmē stern.de. Jau 2004.gadā pret H.Leiduku un T.Knoblohu ievadīta izmeklēšana par kāda policista kukuļošanu, lai no likumsargu datu bāzēm iegūtu konfidenciālu informāciju. Šogad jūnijā policists Menhengladbahā atzīts par vainīgu un notiesāts uz desmit mēnešiem, soda izciešanu gan nosacīti atlaižot. Savukārt ziņu aģentūrai ddp prokuratūras pārstāvis apstiprinājis, ka nākamgad sākumā tiesa sākšot izskatīt lietu pret H.Leiduku un T.Knoblohu, kas sevi līdz šim dēvējuši par «BND darbiniekiem».
Šie tiesas darbi abus šefdetektīvus noveduši diezgan nepatīkamā situācijā, raksta stern.de. No vienas puses, viņi esot parakstījuši apņemšanos neko neizpaust par savu darbību Bundesnachrichtendienst uzdevumā. Ja viņi to tomēr darītu, draudētu jaunas sankcijas. No otras puses, klusējot par savu palīgaģentu rosībām, viņiem zūd iespēja atsaukties uz attaisnojošiem faktiem. Pēc ddp informācijas, H.Leiduka un T.Knobloha aizstāvji esot pieprasījuši izbeigt lietu, jo šo apstākļu dēļ klientu aizstāvība neesot iespējama.
Kā noskaidroja Diena, sadarbība ar Bundesnachrichtendienst kompānijai HCL International Limited acīmredzot nav bijusi diezko ienesīga. Jau 2005.gadā pret firmu ierosināta maksātnespējas lieta, bet 2006.gada maijā ievadīta tās likvidācija.
Drošībnieku aprindās gan izskanējis viedoklis, ka BND palīgaģenti, iespējams, neesot pārkāpuši principu par «partnervalstu neizspiegošanu», jo viņu rosības neesot vērsušās pret attiecīgo valstu amatpersonām vai iestādēm, bet gan pret organizētās noziedzības pārstāvjiem, raksta stern.de.