"Es sagaidu, ka Vācija pildīs solījumu, ko Vācija izteica kopā ar visiem pārējiem NATO sabiedrotajiem" alianses samitā 2014. gadā, norādīja Stoltenbergs.
"Es sagaidu, ka viņi pildīs izdevumu solījumus, viņi ir iesnieguši NATO nacionālo plānu, kurā izklāsta, kā Vācija palielinās izdevumus aizsardzībai reālā izteiksmē par 80% desmitgades laikā," sacīja Stoltenbergs.
Pēc viņa teiktā, Vācijai ir arī svarīgi tērēt pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, lai tā sasniegt savas "spēju mērķus", kurus NATO noteikusi katrai dalībvalstij, lai garantētu, ka aliansei ir pietiekami daudz karavīru un bruņojuma potenciālu draudu atvairīšanai.
Vācijas valdība pagājušajā mēnesī paziņoja, ka aizsardzības izdevumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nākamgad nedaudz pieaugs, taču pēc tam atkal samazināsies.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas tuvāko gadu izdevumu plānu nākamgad aizsardzības tēriņi pieaugs līdz 1,37% no IKP.
Taču līdz 2022. gadam tie atkal saruks līdz 1,29%, bet 2023. gadā noslīdēs līdz 1,25%.
Lai gan NATO dalībvalstis apņēmušās līdz 2024. gadam aizsardzības izdevumus palielināt vismaz līdz diviem procentiem no IKP, līdz šim to paveikuši tikai septiņi alianses locekļi.
Savu sašutumu par to jau vairākkārt paudis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pat izteicis draudus izstāties no NATO, ja citas dalībvalstis neuzņemsies atbilstošu finansiālo slogu savas drošības uzturēšanā.
Vācija, kas ir Eiropas spēcīgākā ekonomika, izpelnījusies īpaši asu Vašingtonas kritiku.
2018. gadā ASV aizsardzībai atvēlējusi 700 miljardus dolāru, kamēr visas Eiropas valstis kopā - tikai 280 miljardus.
Lai gan Vācijas aizsardzības budžets pieaudzis no 45 miljardiem dolāru pērn līdz 50 miljardiem šogad, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, tā attiecība pret IKP saglabājusies 1,23% līmenī.
Līdz ar ASV divu procentu atzīmi pret IKP sasniegusi vai pārsniegusi tikai Lielbritānija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija.
.
reptilis