"Uzskatu, ka ir svarīgi paturēt prātā - kaujas grupas nav vienīgais, ko NATO dara," uzsvēra NATO vadītājs, atbildot uz jautājumu, vai ar kaujas grupām nav par maz, lai aizstāvētu Baltijas valstis un Poliju un vai aliansei nevajadzētu veikt papildu drošības pasākumus reģionā saistībā ar rudenī gaidāmajām plašajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017.
"Mēs esam trīskāršojuši NATO Reaģēšanas spēkus, lai vajadzības gadījumā varētu tos pastiprināt, un cita starpā esam izveidojuši jaunus Sevišķi ātrās reaģēšanas spēkus, kuru vadošie elementi spēj ierasties pāris dienu laikā. Tātad, ja vajadzīgs, mēs varam īsā laikā pastiprināt spēkus Baltijas valstīs, Polijā un citās alianses daļās. Mēs arī esam izveidojuši astoņus nelielus komandcentrus Baltijas valstīs un vēl dažās alianses austrumdaļas valstīs, kas ir svarīgi nacionālo spēku sasaistei ar NATO spēkiem," norādījis Stoltenbergs.
Pēc viņa teiktā, NATO turklāt palielina investīcijas infrastruktūrā, kā arī nākotnē noteiks minimālo alianses austrumu valstīm piegādājamā aprīkojuma apjomu.
"Tātad mēs darām daudz vairāk nekā tikai četru kaujas grupu izvietošana, kas gan ir ļoti svarīgs elements, bet tikai viens no elementiem," secinājis Stoltenbergs.
"Aliansei ir svarīgi reaģēt samērīgi un proporcionāli. Tas, ko mēs darām, ir aizsardzība, mēs nevēlamies jaunu Auksto karu. Mēs nemeklējam konfrontāciju ar Krieviju un negribam jaunu bruņošanās sacensību. Tieši tādēļ mēs tiecamies pēc līdzsvara, sūtot nepārprotamu NATO solidaritātes apliecinājumu, nodrošinot stabilu savaldīšanu starptautiskas klātbūtnes ceļā, kam vienlaikus jābūt samērīgai, lai neizraisītu starptautisku spriedzi," uzsvēra Stoltenbergs.
Ratass savukārt norādījis, ka Igaunija vērīgi seko Krievijas manevriem, un tai ir svarīga sabiedroto klātbūtne kārtējo Krievijas mācību laikā.