Viņš norādījis, ka alianse sūta Ukrainai prettanku bruņojumu, pretgaisa aizsardzības raķetes un munīciju un bloka dalībvalstis sniegušas arī finansiālo un humāno palīdzību miljoniem eiro vērtībā.
Pēc Stoltenberga teiktā, NATO palielinājusi savu klātbūtni gaisā, uz zemes un jūrā - vairāk nekā simts lidmašīnas 30 dažādos punktos ir paaugstinātā gatavībā, vairāk nekā 120 kuģu atrodas reģionā no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai, Lielbritānija, ASV un citas alianses valstis sūta uz Austrumu bloka sabiedrotajām tūkstošiem karavīru.
"Mēs esam uzticīgi NATO līguma 5.pantam, un tas nozīmē, ka mēs aizstāvam katru collu sabiedroto zemes. Droša atturēšana novērš konfliktus un nosargā mieru. NATO ir aizsardzības alianse. Mēs nemeklējam konfliktu ar Krieviju. Mūsu vēstījums prezidentam Putinam skan tā: Apturiet karu. Izvediet savu karaspēku no Ukrainas un iedarbiniet diplomātiju," paziņojis NATO ģenerālsekretārs.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kas apmeklēja Igauniju oficiālā vizītē kopā ar Stoltenbergu, uzsvēris, ka bruņots NATO iebrukums Ukrainā netiek plānots.
"Atbalstot Ukrainas tautu, mums arī jānostiprina mūsu aizsardzības noturība, lai aizstāvētu savu tautu un savas vērtības. Runa ir par aizsardzības pasākumiem, kas veido NATO būtību jau vairāk nekā 70 gadus, un es gribu maksimāli skaidri pateikt - mēs nekarosim ar Krievijas spēkiem Ukrainā. Mūsu papildspēki, tādi, kādi izvietoti šeit, Tapā, atrodas tikai un vienīgi NATO dalībvalstu robežās, un tas ir absolūti pareizs lēmums," izteicies britu premjers.