"Es esmu pārliecināts, ka mēs ātri nonāksim pie lēmuma uzņemt Somiju un Zviedriju NATO ģimenē," kopīgā preses konferencē ar Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu Kopenhāgenā sacīja Stoltenbergs.
Taču viņš uzsvēra, ka jāņem vērā visu sabiedroto drošības intereses un bažas.
Pat gadījumā, ja Turcija turpinās bloķēt Zviedrijas uzņemšanu, netiks sākta atsevišķa procedūra Somijai, pavēstīja Stoltenbergs.
"Zviedrija un Somija ir pieteikušās kopā. Mēs to uzskatām par kolektīvu procedūru," norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Arī Fredriksena pauda optimismu par NATO paplašināšanos uz ziemeļiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sakot: "Visas 30 NATO valstis, arī Turcija, ir ieinteresētas stiprināt mūsu aliansi."
Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien atkārtoti pauda apņēmību bloķēt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Autoritārais Turcijas līderis Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā", jo tās simpatizējot Turcijā aizliegtajam kurdu separātistu grupējumam Kurdistānas strādnieku partija (PKK) un Sīrijā operējošajam kaujinieku grupējumam Kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG).
Ankara abus grupējumus uzskata par teroristiskām organizācijām, kas rada eksistenciālus draudus valsts drošībai, un Turcijas pierobežā ar Irāku un Sīriju bieži notiek sadursmes starp to kaujiniekiem un Turcijas drošības spēkiem.
Tikmēr ASV Sīrijā aktīvi sadarbojas ar YPG, kuru uzskata par vienu no tuvākajiem sabiedrotajiem cīņā ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts".
Reaģējot uz militāro operāciju, kuru 2019.gadā Ankara vērsa pret YPG, Zviedrija un Somija kopā ar citām valstīm, tostarp ar Vāciju, noteica ierobežojumus ieroču eksportam uz Turciju.