Šulcs aicina godīgāk visā ES izmitināt patvēruma meklētājus

Solidaritātei atkal jākļūst par ES pamatprincipu, pēc sarunām ar Itālijas premjerministru Paolo Džentiloni paziņoja SPD līderis.

Viņš uzsvēra, ka tādas valstis kā Itālija nedrīkst pamest vienas migrācijas krīzes risināšanā.

Šulcs arī brīdināja, ka ES jārīkojas, lai novērstu 2015.gadā piedzīvoto nelegālās imigrācijas apjomu atkārtošanos.

Lauksaimniekiem domāta nauda Eiropā nozīmē "jā, lūdzu", bet bēgļu sadales gadījumā tas ir "nē, paldies", paziņoja SPD līderis, kurš ceturtdien plāno apmeklēt bēgļu centru Sicīlijas salā.

"Šādu stāvokli mēs ilgtermiņā nevaram pieņemt," brīdināja bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents, aicinot pārējās ES valstis sniegt Itālijai palīdzību.

Šulcs ir centies izmantot nelegālās migrācijas jautājumu, lai tādā veidā mazinātu Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo lielo pārsvaru sabiedriskās domas aptaujās pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Merkele saskārās ar spēcīgu kritiku par viņas 2015.gada septembrī pieņemto pretrunīgi vērtēto lēmumu atvērt durvis sīriešu bēgļiem, kā rezultātā Vācijā nekontrolēti ieradās apmēram miljons nelegālo imigrantu.

Šulcs tomēr noraidīja Merkeles atbalstītāju pārmetumus, ka viņa vizīte Itālijā ir tikai pirmsvēlēšanu kampaņas pasākums. Viņš uzsvēra, ka vienmēr ir atbalstījis solidaritātē bāzētu bēgļu politiku Eiropā.

Merkelei ar Džentiloni trešdien bija telefonsaruna, pavēstīja kancleres preses pārstāve. Merkele esot apliecinājusi, ka Roma var rēķināties ar Berlīnes atbalstu imigrācijas jautājuma risināšanā, kā arī palīdzot Lībijai apkarot cilvēku kontrabandistus.

Itālijā no Lībijas šogad ieradušies ap 94 000 nelegālo imigrantu, un Itālija ir lūgusi neatliekamu palīdzību no pārējām ES valstīm migrantu krīzes pārvarēšanai.

Šulcs tikmēr Romā aicināja izstrādāt jaunu stratēģiju Āfrikai, lai risinātu cēloņus, kas liek cilvēkiem pamest savu valsti.

Tādai stratēģijai būtu jābūt "ne tikai uz papīra", bet arī "praksē un arī ar naudu".

Šulcs jau iepriekš ir brīdinājis, ka ES fondu līdzekļi ir piešķirami saskaņā ar "solidaritātes" principiem. Tādā veidā viņš ļāvis noprast, ka tām Austrumeiropas valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, varētu pienākties mazāk Briseles līdzekļu.

Jūnijā Eiropas Komisija (EK) uzsāka tiesisko procedūru pret Poliju, Čehiju un Ungāriju par atteikšanos uzņemt patvēruma meklētājus EK uzspiestās pārdales shēmas ietvaros.

Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017.gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.

Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.

Saskaņā ar svaigāko statistiku 2015.gada septembrī apstiprinātās shēmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti tikai 20 000 patvēruma meklētāju.

Šī vienreizējā kvotu shēma tika apstiprināta ar tā dēvētās vairākuma procedūras palīdzību. Pret šo ieceri balsoja Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Slovākija un Ungārija pašas ir vērsušās tiesā pret EK.