"Nākamajos 12 mēnešos strādniekiem no ES valstīm būs tikai ierobežota pieeja Šveices darba tirgum," teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Lēmums pieņemts, reaģējot uz labējo politiķu prasībām un neņemot vērā kreiso partiju un valsts finanšu sektora pārstāvju iebildumus.
Imigrācija Šveicē jau labu laiku ir asi debatēts jautājums, un pēdējo gadu laikā savas pozīcijas ievērojami nostiprinājusi galēji labējā Tautas partija, kas apgalvo, ka ārvalstnieki atņem šveiciešiem darbavietas. Saskaņā ar Šveices statistikas datiem nesen strauji pieaudzis dienvideiropiešu, īpaši portugāļu un spāņu, skaits, kas apmetas uz dzīvi valstī.
Darba tirgus klauzula ir iekļauta divpusējā Šveices un ES līgumā un ļauj uz laiku noteikt kvotas uzturēšanās atļaujām, kas tiek izsniegtas tiem ES pilsoņiem, kuri vēlas Šveicē strādāt. Saskaņā ar jauno kārtību no maija ierobežojumi, kas jau iepriekš tikuši piemēroti tā dēvēto jauno ES dalībvalstu - Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas - pilsoņiem, tagad tiks attiecināti uz visu bloka dalībvalstu pilsoņiem. Tomēr neskatoties uz pieņemto lēmumu, "ES ir un būs mūsu vissvarīgākais partneris", uzsvērusi tieslietu ministre Simoneta Somaruga.
2012.gada maijā Šveice noteica, ka darba atļaujas uz 12 mēnešiem tiks izsniegtas 2180 jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Šie ierobežojumi izsauca stingrus Briseles iebildumus, lai gan šādas tiesības Šveicei devis 2002.gada divpusējais līgums. Tomēr saskaņā ar līgumu darba tirgus aizsardzības klauzulas darbības laiks beidzas 2014.gadā.