Šajās vēlēšanās pirmo reizi kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas pilsētu un rajonu mēri tiek izraudzīti tiešā balsojumā. 1.martā notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā mēri tika ievēlēti 19 no 60 Lietuvas pašvaldībām, bet Traķos konstatēto rupjo pārkāpumu dēļ pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti atzīti par spēkā neesošiem.
Otrajā kārtā pie vēlēšanu urnām gaida ierodamies 1,96 miljonus balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju. Pirmajā kārtā varēja piedalīties 2,54 miljoni vēlētāju.
Īpaša uzmanība pievērsta Viļņai, kur par mēra krēslu sacentīsies Liberāļu kustības kandidāts Remigijs Šimašus un pašreizējais mērs, Lietuvas brīvības savienības kandidāts Artūrs Zuoks, kuri pirmajā kārtā ieguva attiecīgi 34% un 18% vēlētāju atbalstu.
Tobrīd gan politologi sprieda, ka, neraugoties uz izteikto Šimašus pārsvaru, otrās kārtas iznākums nebūt nav tik pašsaprotams, kā varētu likties, jo nav skaidrs, kā rīkosies pārējo kandidātu atbalstītāji, tostarp trešajā vietā palikušā Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas priekšsēdētāja Valdemāra Tomaševska visnotaļ stabilais elektorāts.
Tuvojoties svētdienai, galvaspilsētas balsojuma rezultātus cenšas prognozēt gan bukmeikeru kantori, gan interneta mediji, un visas šīs prognozes liecina par diezgan pārliecinošu Šimašus uzvaru.
Mēri vēl jāievēl arī citās lielākajās pilsētās.
Kauņā pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva uzņēmējs Visvalds Matijošaitis, kas otrajā kārtā mērosies spēkiem ar pašreizējo mēru, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu pārstāvi Andrju Kupčinsku.
Klaipēdas mēram Vītautam Grubļauskam svētdien būs jāsacenšas ar "tēvzemieti" Agni Bilotaiti.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu saņēmuši premjerministra Aļģirda Butkeviča sociāldemokrāti, tomēr lielajās pilsētās viņus apsteigušas labējās partijas.
Valstī kopumā sociāldemokrāti saņēmuši 20% balsu un tiešajās mēru vēlēšanās uzvarējuši trijās pašvaldībās, tomēr nevienā no Lietuvas sešām lielajām pilsētām viņu kandidāti otrajā kārtā nav tikuši.