«Mums nepārprotami atšķiras viedokļi. Svarīgākais ir tas, lai galu galā valsts varētu nostāties pati uz savām kājām,» SVF vadītāja Kristīne Lagarda asi kritizēja eirozonas vadītāja Žana Kloda Junkera ieceri pagarināt termiņu līdz 2022. gadam, informēja ziņu aģentūra Reuters.
Domstarpību centrā ir nespēja vienoties, vai eirozonas valdībām vajadzētu norakstīt daļu Grieķijas parāda. SVF uzstāj uz norakstīšanu, kamēr Vācija kategoriski iebilst, saucot šādu iespēju par pretlikumīgu. Diplomāti pārliecināti, ka, neskatoties uz pretrunām, abas puses spēs panākt vienošanos, lai Atēnas saņemtu kārtējo aizdevuma maksājuma daļu 31,2 miljardu eiro (21,93 miljardi latu) apmērā, kas nepieciešams, lai izglābtu valsti no bankrota. Lai gan Grieķija apstiprinājusi nākamā gada budžetu ar sāpīgiem taupības pasākumiem, eirozonas ministri nesteidzas izmaksāt aizturēto maksājumu, solot par to vienoties 20. novembrī.