The Economist: Olands apdraud gan Franciju, gan visu Eiropu

ir vēl arī cits faktosr - kā Latvijā - bija īpaša kasta kas nodokļus valstij nemaksāja un vēl joprojam nemaksā - oficiāli - dividendes līdz 2011. gada, smieklīgi mazs NI, nav progresīvā nodokļa utt... no valsts prasa, patērē - bet valstij neko ... bet Latvijai tāpat kā Spānijai - eiro valūta izsūc vājāko, kopējā tirgus zonā, neļaujot tam nobriest konkurencei ...

Tautas izvēle vienmēr būs- lielākas algas, lielākas pensijas, mazāk darba, ātrāk pensijā, visādi pabalsti, lētākas cenas utml. Turklāt visu to vienlaicīgi. Tikai viena nelaime- tādas lietas nevar dabūt, ja, kā te raksta, jau 35 gadus tērē vairāk kā nopelna.

Le Pen diemžēl ir mazintelektuāla populiste, tautas valodā vnk. stulba, un imigrācijas jautājumi esot vienīgie, kur viņai varot puslīdz piekrist. Pārējās tēmās pilnīgs vakars.

Atbildēšu pa punktiem. Vispār par to sapīšanos faktos un secinājumos man par tevi ir tāds pats viedoklis. Par daudz esi Krugmanu un citus kreisos salasījies. Bet prieks, ka mēģini sakarīgi oponēt, kas internetā nav bieža parādība. 1)Es minēju nevis nodokļu, bet gan valsts tēriņu kopējo īpatsvaru, jo tieši valsts tēriņi korektāk parāda valdības slogu uz privāto sektoru ilgtermiņā. Un tēriņu īpasvars izrādās ir pat vēl lielāks nekā domāju( man bija novecojis info), 2011. gadā tas ir 43,3% pēc Heritage Foundation datiem (silti iesaku palasit viņu Latvijas ekonomiskās brīvības analīzi, varbūt izvēdinās smadzenes no kreiso propagandas). Jā nodokļi ir zemāki nekā vairums Eiropas valstu, kurās kā jau teicu ir uzcelts savs sociālisms, taču tie ir drakoniski salīdzinājumā ar šo pašu valstu nodokļiem laikā, kad tās kļuva par bagātākajām pasulē. Vai tiešām manis minātais piemērs ar 4% nodokli 19.gs. ASV, laikā, kad šī valsts bija pasaules darbnīca (bet mūsdieno augsto nodokļu un valsts tēriņu Amerika pamazām iznicina pati savu ražošanu), tev neliek aizdomāties par augstu nodokļu un valsts tēriņu kaitīgumu? 2)Piekrītu gandrīz visam, tikai ar vienu iebildi, vaina nav tik daudz biznesa organizēšnas nemākulībā, kas ir padomju laiku mantojums iedzīvotāju mentalitātē, cik valdības politikas rezoltāts. Tā pati antimonopolu likumdošana, kas traucē uzņēmējiem apvienot spēkus un soda efektīvākās biznesa formas, bezzobaina pakļaušanās Briselei tās regulu ieviešanā( atšķirībā no Polijas vai Čehijas, kuru valdības kaut nedaudz cenšas aizstāvēt savus uzņēmējus, no briseles sociālistu regulatīvā spiediena), neparedzamā un ultra sarežģītā likumdošana, kas radīt, lai valdības draudzņiem no juristu vidus būtu vairāk darba uz visas ekonomikas produktivitātes rēķina. 3)Neapliekamais minimums pats par sevi padara nodokļu sistēmu (nedaudz) progresīvu, jo procentos no ienākumiem tas ir nesalīdzināmi mazāks ieguvums bagātajiem nevis nabagajiem, kuriem tas sastāda lielāku ienākumu daļu. Bet pret neapliekamā minimuma paaugstināšanu man nav nekādu iebildumu, nodokļi ir legalizēta laupīšana, tādēļ jo mazāk tos iekasē, jo labāk. Vai tas tiek panākts ar zemākām likmēm vai augstāku neapliekamo minimumu, man pārāk nerūp, ka tikai nauda iet garām valdības netīraijām roķelēm. Tāpat muļķīgi ir domāt NM paugstināšana ir sociālistiska, tieši otrādi kapitālistiska, jo atstāj vairāk naudas privātā sektora rokās. Jā, ''biezais gals'', kas var atļauties noalgot kvalificētu juristu barus, var tā vai citādi apiet nodokļus un izsist no valdības dažādas privilēģijas, taču tās ir sekas valdības mēģinājumiem regulēt gandrīz katru mūsu dzīves aspektu, kas ir izteikti antikapitālistiska politika. Un aplokšņu aldas un ēnu ekonomika kā reiz ir glābiņš tūkstošiem Latvija iedzīvotāju un kapitalisma saliņas šajā sociāldemokrātijas purvā, kuras es tikai atbalstu. 4)Ir tāda sistēma, tas ir brīvā tirgus kpitālisms, kur valdības vara nesniedzas tālāk par personas un īpašuma aizsardzību no iekšējiem un ārējiem agresoriem. Visas pārējās sistēmas vai tas būru tīrs sociālisms vai dažādas jauktās ekonomikas formas agri vai vlu degradējas un sabrūk pašas no sava svara. Par to ieguldīšanu depozītā gan muļķibas, banku procenti nesadz pat oficiālo( nemaz neronājot par reālo) inflāciju. Priecīgus svētkus un ceru, ka atbildēsi!

tevis rakstītaja ir tik daudz maldīgu apgalvojumu kas dod diegnozi ka esi apmaldījies gan faktos gan secinājumos. 1) Latvijas nodokļu kopējais īpatsvars ir ap 30-32% no IKP kas ir viens no zemākajiem, ja ne zemākais Eiropā 2) Latvijas privātā sektor mazums ītenībā ir tā vājuam pazīme, mums ir ļoti maz uzņēmēju uz iedzīvotāju skaita, ekonomika ir mazproduktīva (lielākoties vaina ir biznesa organizēšanā, ne tik daudz darbiniekos) 3) Latvija nodokļi fakti ir regresīvi - jo neaplakiemas minimums ir ne vien mazākais Eropā, un viens zemākajiem pasaulē, gan nomināla, gan proporcionāli. Salīdzinot ar likmēm kapitālam, dividendēm utt - sanāk ka mazo ienākumu saņēmēji maksā % vairāk no ienākumiem nekā "biezais" gals, kas agas nesaņem, un bieži ari PVN nemaksā (caur firmām, vai iepērkoties ārzemju vaikalos). Tā vieta ir stulbais algu nodoklis, aks spiež uz aplokšņu algām. 4) galvenais ir izveidot sistēmu, kas pēc iespējasu lielākam lokam cilvēku ļauj iesaistīties ekonomikā un būt produktīvam. Vēl nesen - un pat tagad arī ir izdevīgāk ielikt naudu depozītā un maksāt 0% ienākumu (lidz 2011) vai tagd 10% nekā veidot ražojošu biznesu te.

Īpašī Latvijas ''nesociālistisks" izpaužas valsts tēriņu ipātsvarā pāri par 38% no IKP, nepārtarukti pieaugošajos nodokļos visiem(nevis tikai nabagajiem kā tu domā), despotiskajā birokrātijā, kas neko citu kā žņaugt ''ēnu ekonomiku'' nav spējīga, un nepārtraukti pieaugošajā eiroregulu slogā uz privāto biznesu kā arī lielajā valsts uzņēmumu īpasvarā ekonomikā:) Latvija ir tikpat sociālistiska cik Zviedrija starpība tikai formās un tajā faktā, ka, pīrāgam, neesot, nav jau iespējam to dalīt, kā to grib musu neosociālistiskie politiķi, kuri sevi maskē par liberāļiem un konservatīviem. Un ekonomika ir veiksmīga, ja ir neliels valsts sektors, paredzami un viegli saprotami likumi un privātīpašuma aizsardzība, Latvijā kā reiz klibo viss no minētā. Kas attiecas uz proporcionālo nodokli (pieņemu, ka to tu domāji, kļudaini apgalvojot, ka bagātie maksā mazākus nodokļus), tad tas pats par sevi nav ne prokapitālistisks ne sociāslistisks. Svarīgs ir nodokļu īpasvars ekonomikā nevis iekasēšanas forma. Var būt zemi nodokļi bet progresīvi, kā 4% maksimālā likme pilsoņu kara laiku ASV, vai augsti un proporcionāli kā mūsdienu Latvijā.Kas attiecas uz to kāpēc bagātās valstīs pie varas ir sociāldemokrāti, tad tās ir sabiedrības infantilizācijas sekas, ko radijusi valsts kontrolētā izglītības sistēma un egalitārās demokrātijas kults rietumu intelektuāļu vidū.

Nu nav tik vienkārši - ka "jo mazāk sociālisma", jo veiksmīgāka ekonomika - spilgts piemērs Latvija - ar negativu spoguļattēlu visam kas bijas PSRS - lieli nodokļi nabagajiem, mazi bagātajiem, novājināta valsts koordinācija, rezultātā bizness klibo, cilvēki mūk prom utt... Zviedrijas ekonomika ir spēcīgāka par ASV - kura starp citu ir daudz sociālistiskāka par LV

vairum Eiropas valstu ir sociāldeokrātiskas pēc savas saimnieciskās un nodokļu struktūras... Vācijas spēcigā ekonomika ir sociālā tirgus ekonomika - jau kopš nabadzigajiem pēckara gadiem...