Turcija apgalvo, ka tai ir pilnīgas veto tiesības jebkuram priekšlikumam NATO ietvaros. "NATO ir institūcija, kurā Turcijai ir pilnīgas veto tiesības politiski un militāri," sacīja Turcijas valdības amatpersonas un uzsvēra, ka paziņojumi par šantāžu esot nepieņemami.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir bloķējis Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, līdz NATO atzīs Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu YPG par teroristiem. Pirms došanās no Ankaras uz NATO samitu Londonā Erdogans atkārtoja Turcijas nostāju, žurnālistiem sakot: "Ja mūsu draugi - NATO - neatzīs par teroristu organizācijām tos, kurus mēs uzskatām par teroristu organizācijām... mēs iebildīsim pret jebkuru soli, kas tur tiks sperts."
Erdogans un Eiropas lielvalstu līderu tikšanās notiks otrdienas pēcpusdienā. Tikšanās laikā ar Borisu Džonsonu, Emanuelu Makronu un Angeli Merkeli Erdogans pieprasīs, lai Eiropa atbalstītu viņa plānu par "drošo zonu", un lūgs arī ES ziedojumu Sīrijas ziemeļu daļas atjaunošanai.
Tāpat Erdogans žēlojās, ka NATO sabiedrotie ir atstājuši Turciju vienatnē cīņā pret terorismu, konkrēti pret YPG.
Francijas prezidents Makrons ir dusmīgs gan par Turcijas lēmumu iebrukt Sīrijā, gan par veidu, kādā lēmums tika pieņemts, apspriežoties tikai ar vienu NATO sabiedroto - ASV. Makrons brīdināja, ka tas radīs humāno katastrofu un sarežģīs centienus nodrošināt miera izlīgumu visā Sīrijā.
Kā ziņots, Ankara likusi savam vēstniekam NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīs un Polijā neparakstīt, kā arī sanāksmēs un privātās sarunās ieņemt stingru nostāju, pieprasot, lai alianse oficiāli atzīst YPG par teroristiem. Bez Turcijas akcepta NATO varētu būt grūtāk ātri panākt aizsardzības potenciāla nostiprināšanu Polijā un Baltijas valstīs.
meh
antons
Kurc