Vācijas parlaments 2.jūnijā teju vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā tika atzīta par genocīdu.
Reaģējot uz to, Turcija atsauca savu vēstnieku no Vācijas, kā arī aizliedza Vācijas likumdevējiem apmeklēt Vācijas armijas karavīrus Turcijas Indžirlikas gaisa spēku bāzē.
Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma jūlija vidū Turcijā abu valstu attiecības sarežģīja arī citi aspekti.
Ankara puča organizēšanā apsūdzēja ASV dzīvojošo 78 gadus veco islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu un pieprasīja, lai Berlīne izdod Turcijai Gilena sekotājus, kuri dzīvo Vācijā.
Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Markuss Ederers Turcijas vēstnieka atgriešanos nodēvēja par "nozīmīgu pozitīvu soli divpusējās attiecībās".
Tikmēr Vācijas attīstības ministrs Gerds Millers Ankarā tikās ar Turcijas sociālo lietu ministri. Tā bija pirmā valdības līmeņa tikšanās starp abām valstīm kopš Turcijas neveiksmīgā puča.
Millers sacīja, ka vizīte noritējusi draudzīgā gaisotnē un tikšanās laikā apspriests Vācijas piedāvājums uzbūvēt 20 skolas turku bērnu un sīriešu bēgļu bērnu izglītošanai.
Ministrs atklāja, ka Turcijas kolēģe drīzumā apmeklēs Vāciju.
Vācijas likumdevēji trešdien apmeklēja arī Bundesvēra karavīrus Indžirlikas gaisa spēku bāzē, no kuras vācu lidmašīnas atbalsta ASV vadīto koalīciju pret teroristu grupējumu Islāma valsts.
Kad Vācijas valdība paziņoja, ka parlamenta rezolūcija par armēņu genocīdu "nav juridiski saistoša", Turcija pagājušajā mēnesī atcēla aizliegumu Vācijas likumdevējiem apmeklēt bāzi.