Vēlētāji Lombardijā un Venēcijā vēlas, lai reģionālajām valdībām būtu lielāka teikšana pār nodokļu ieņēmumiem, drošību, imigrāciju un izglītību. Balsojumu rezultāti varētu pamudināt arī citus reģionus pieprasīt lielāku pašnoteikšanos, kā arī ietekmēt nākamgad gaidāmo Itālijas parlamenta vēlēšanu iznākumu.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka Venēcijā par plašāku autonomiju nobalsojuši 98% referendumā piedalījušos, bet Lombardijā – 95%, vēsta portāls TheLocal.it. Venēcijā, kur mīt aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju, līdz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja 57% balsstiesīgo, bet 10 miljonu iedzīvotāju lielajā Lombardijā referendumā piedalījās tikai 39% vēlētāju.
"Mēs varam rakstīt jaunu [vēstures] lappusi: reģioni, kuri prasīja lielākas pilnvaras, tās dabūs," paziņojis Lombarijas prezidents Roberto Maroni.
Balsojumi Lombardijā un Venēcijā notika neilgi pēc neatkarības referenduma Spānijas reģionā Katalonijā. Gan referendumam Katalonijā, gan balsojumiem abos Ziemeļitālijas reģionos galvenais iemesls bija neapmierinātība, ka tie valsts kopējā budžetā iemaksā daudzkārt vairāk nekā saņem no tā.
Lombardija un Venēcija saražo attiecīgi 20% un 10% no Itālijas kopprodukta. Lombardija ik gadu valsts budžetā iemaksā aptuveni 54 miljardus eiro, bet Venēcija – 15,5 miljardus eiro, kas tiek novirzīti palīdzībai nabadzīgākajiem reģioniem Itālijas dienvidos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 24. oktobra, numurā!
vēsture