Asu kritiku izpelnījies Vācijas Iekšlietu ministrijas lēmums, sākot ar septembri, pārbaudīt pilsonības kandidātu zināšanas par valsts politiku, vēsturi un kultūru. Vislielāko sašutumu pauž turku minoritāte, kas norāda uz vairāku jautājumu augsto sarežģītības pakāpi un pauž neticību, ka paši vācieši tiktu galā ar "zinātnieku līmeņa" jautājumiem par Vācijas un Eiropas politiku. Turku Kopienas Vācijā (TGD) priekšsēdētājs Kenans Kolāts ieteicis izvietot Berlīnes ielās informācijas stendus, lai vācieši varētu izmēģināt spēkus visās četrās testa kategorijās — Politika demokrātijā, Vēsture un atbildība, Cilvēks un sabiedrība, kā arī 10 jautājumos par to federālo zemi, kurā tiek kārtots eksāmens. "Tad paskatīsimies kā viņiem veiksies," Koelner Stadt Anzeiger norādījis K.Kolāts.
Opozīcija kritiska
Līdzīgi pārmetumi izskanējuši arī no opozīcijas Bundestāgā. "Es baidos, ka daudzi vācieši šo testu nenokārtotu," laikrakstam Westdeutsche Allgemeine Zeitung norādīja Zaļo partijas pārstāvis Hanss Kristians Štrēbele. Politiķis žurnālistiem pauda pārliecību, ka vairākums Vācijas pilsoņu nebūtu informēti par leģendāro kādreizējā kanclera Villija Branta nokrišanu ceļos nacionālsociālistu upuriem veltītā pieminekļa priekšā Varšavā, kā arī to, ka kriminālatbildība Vācijā sākas no 14 gadu vecuma. Iekšlietu ministrs Volfgangs Šoible noraida pārmetumus, laikrakstam Stuttgarter Zeitung, apgalvodams, ka iegūt autovadītāja apliecību ir daudz sarežģītāk, taču tas cilvēkus no šī soļa neattur.
Līdz šim, lai iegūtu Vācijas pilsonību, bija nepieciešams nokārtot valodas eksāmenu, pierādīt, ka valstī legāli nodzīvoti vismaz astoņi gadi, kā arī nebūt sodītam par smagiem noziegumiem. Sākot ar 1.septembri, būs arī pareizi jāatbild uz vismaz 17 no 33 jautājumiem, kas pēc nejaušības principa tiks izvēlēti no 310 jautājumu groza. Turku kopienas līderis K.Kolāts norāda, ka 2007.gadānaturalizācijas ceļā pilsonību ieguvušo cilvēku skaits, salīdzinot ar 2006.gadu, samazinājies par 10 procentiem. "Tā vietā, lai uzstādītu jaunus šķēršļus, būtu jādomā, kā atvieglot pilsonības iegūšanu," pārliecināts K.Kolāts.
Neskaidri formulējumi
Taču turku kopiena un opozīcija nav vienīgie, kas pauž savu sašutumu. Vairāki politiķi un žurnālisti norāda uz atsevišķu jautājumu neskaidrumu un piedāvāto atbilžu variantu kļūdainumu. Piemēram, pilsonības kandidātiem no Brandenburgas var nākties atbildēt uz jautājumu, kas attēlots šīs federālā zemes ģerbonī. Taču pareizās atbilde piedāvātajos variantos nav. Lejassaksijas iedzīvotājiem jāatbild uz jautājumu, kur viņi var iegūt izsmeļošu informāciju par politiku, taču it kā pareizajā atbildē minētais politiskās izglītības fonds vairs neeksistē. Ebreju kopienu saniknojis tas, ka starp Vācijas vēstures jautājumiem nav pieminēts holokausts. Musulmaņi norāda, ka jautājums par to, kā Vācijā dēvē laiku pirms Ziemassvētku brīvdienām, norāda uz valsts kristīgajām tradīcījām un tā diskriminē valstī dzīvojošos citu ticību parstāvjus. Iekšlietu ministrija jau solījusi "uzlabot" nepilnīgi vai kļūdaini noformulētos jautājumus, taču neplāno atteikties no paša pārbaudījuma. Tiek norādīts, ka kaimiņzemē Austrijā, kur analoģisks tests tika ieviests jau 2006.gadā, kritiķu bažas izrādījušās veltas. 90 procentu pilsonības tīkotāju veiksmīgi iztur pārbaudījumu, ziņo Der Standart. Tikmēr internetā jau cirkulē satīriska īsfilma Der Test. Tās ievadā lasāmi mierinājuma vārdi vāciešiem: "Droši atlaidieties krēslā un atslābinieties! Nebaidieties mēģināt atbildēt uz jautājumiem — pilsonības atņemšanas draudi nepastāv!".