Runājot par tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Kļimkins sacīja: "Viens no svarīgākajiem politiskajiem signāliem - reāla vēlēšanās pievienoties spiedienam pret Krieviju."
"Ir ļoti interesantas idejas, bet par tām es varēšu pastāstīt vēlāk, kad saskaņosim tās ar mūsu partneriem. Visus momentus vēlāk būs jāsaskaņo ar Vāciju un Francijas jaunievēlēto prezidentu."
"Uzskatu, ka šādu signālu [no ASV] neviens negaidīja, un tajā ir tā papildu vērtība. Otrkārt, šim signālam ir sava jēga attiecībā uz Krievijas sistēmiskajiem centieniem ietekmēt pasaules demokrātisko sistēmu," sacīja ministrs.
ASV rīcībā ir ietekmes sviras, kas var tikt iedarbinātas kopā ar Eiropas Savienību (ES) un citām G7 valstīm, viņš piebilda.
Runa varētu būt par starptautiskās komponentes pastiprināšanu Donbasā, par EDSO Īpašās monitoringa misijas nostiprināšanu, citas misijas izveidošanu, "kas reāli kontrolēs Donbasa okupēto teritoriju", skaidroja Kļimkins.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.