Tās iegūšanai var izmantot arī dažādus kūtsmēslus vai organiskus sadzīves atkritumus, kaut vai virtuves taukus. Agroeksperti savukārt norāda uz to, ka biogāzes ražošanā iegūtie blakusprodukti esot tik augstvērtīgs mēslojums, ka to bez jelkādām bažām varot lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā, tādējādi veidojot slēgtu produkcijas ciklu.
Dienvidvācijā atklāta līdz šim lielākā biogāzes ražotne Eiropā.
Pārstrādājot aptuveni 85 000 tonnu vietējās produkcijas kukurūzu, kā
arī skābbarību no zāles un starpkultūrām, tā energouzņēmuma E.ON Bayern
AG tīklā turpmāk ievadīs ik gadu ap 16 milj. kubikmetru zaļā kurināmā,
proti, tādu biogāzi, kurai uz fermentācijas bāzes sevišķā tehnoloģiskā
procesā izdalīts oglekļa dioksīds un kāpināts metāna sastāvs, padarot
to visos parametros līdzvērtīgu dabasgāzei. Minētais daudzums pietiktu,
lai segtu apmēram 5 000 mājsaimniecību patēriņu, klāstīja E.ON
Climate&Renewables GmbH izpilddirektors Franks Mastjo. No klimata
aizsardzības viedokļa interesants ir arī biogāzes izmantojums siltuma
ražošanā: "Izmantojot šajā iekārtā saražotu gāzi īstena režīma
koģenerācijas stacijā, siltumnīcas efekta gāzu izmeši samazinātos par
65%," papildināja F.Mastjo. Tāpēc ir arī tikai likumsakarīgi, ka E.ON
Ruhrgas AG pērngada decembrī parakstīja pirmo nodomu protokolu ar
Ķelnes komunālo pakalpojumu piedāvātāju RheinEnergie AG par ikgadēju
biogāzes piegādi 10 milj. kilovatstundu apjomā. Izmantojot dzīvokļu
namu apsildīšanai šo resursu, RheinEnergie AG gribot manāmi uzlabot
savu oglekļa dioksīda izmešu rādītājus.
Eksperti lēšot, ka līdz 2030.gadam biogāzes ražošanas jaudas Vācijā
varētu sasniegt līdz 100 miljardiem kilovatstundu gadā, nodrošinot
apmēram 10% šodienas dabasgāzes patēriņa.
