Vācija savas valsts darba tirgu astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no Austrumeiropas, to vidū Latvijai, atvērs nākamā gada 1. maijā.
Arodbiedrības pieprasa noteikt minimālās algas apjomu. Prasība tiek pamatota ar to, ka pretējā gadījumā iebraucēji, kuri dzimtenē pieraduši pie zemāka atalgojuma, būs gatavi arī Vācijā strādāt par mazu samaksu, tādējādi samazinot darba algas apjomu visā valstī.
Vācijas Kreisās partijas pārstāvji uzsvēruši, ka pilnīgi visiem politiskajiem spēkiem ir jāstrādā kopīgiem spēkiem, lai šo «draudošo problēmu» atrisinātu un ieviestu valstī minimālā atalgojuma normatīvu. Kā raksta interneta vietne The Local, Kreisās partijas pārstāvji paziņojuši, ka pretējā gadījumā valstī varētu uzliesmot rasu naida un ksenofobijas incidenti.
Vācijā nav noteikts minimālās algas līmenis. Lai gan atsevišķās nozarēs ir sava veida regulējums, nacionālā līmenī tas nav konkretizēts.
Valsts cer stimulēt ekonomisko izaugsmi, palielinot viesstrādnieku skaitu valstī, jo patlaban tā cieš no izteikta darbinieku trūkuma. Projekts 2mobility.eu, kura mērķis ir informēt ES iedzīvotājus par darba iespējām ārzemēs, apkopojis informāciju, ka aptuveni 70% vācu uzņēmēju sūdzas par darbaspēka trūkumu, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. Valstī trūkstot arī aptuveni 100 tūkstošu pavāru, dažāda aroda amatnieku un veco ļaužu aprūpētāju.
2009. gadā savas robežas darba meklētājiem no ES atvēra Beļģija un Dānija. Vācija līdz ar Austriju būs pēdējās ES dalībvalstis, kas pilnībā atvērs darba tirgu eiropiešiem. Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003. gadā.