Attiecībā uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem Grieķijā, kur divu lielāko partiju koalīcija, kas īstenoja bargus taupības pasākumus, lai glābtu valsti no bankrota, svētdien piedzīvoja smagu sakāvi, Zeiberts pauda pārliecību, ka starptautisko kreditoru pieprasītie taupības pasākumi ir priekš Atēnām ir labākā izeja. "Mūsu nostāja ir tāda, ka programmas, par kurām panākta vienošanās, ir labākais iespējamais ceļš Grieķijai," norādīja Zeiberts. Grieķijas glābšanas programma ietver "milzīgu Eiropas solidaritāti" no vienas puses un "milzīgus pūliņus" no grieķu puses, skaidroja Vācijas valdības pārstāvis. "Mēs esam pārliecināti, ka šis ceļš novedīs līdz tam, ka Grieķija atgūs savu konkurētspēju un atjaunos finansiālo stabilitāti. Mēs pieturamies pie šī kursa un atbalstām Grieķiju, lai arī kas būtu tās valdībā."
Jaatgādina, ka pēc Grieķijas vēlēšanām izskan satraukums, ka vēlēšanu iznākums pakļauj riskam valsts atrašanos eirozonā un apdraud eirozonas parādsaistību krīzes risināšanu.
Tikmēr attiecībā uz Franciju, kur svētdien aizvadītajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja sociālistu kandidāts Fransuā Olands Vācijas valdības pārstāvis pirmdien nepieļāva iespēju pārstrādāt Eiropas Savienībā (ES) noslēgto fiskālās disciplīnas līgumu. "Nav iespējas rīkot atkārtotas pārrunas par fiskālās disciplīnas līgumu," uzsvēra Zeiberts, atgādinot, ka 25 no 27 dalībvalstīm jau to ir parakstījušas.
Viņš arī norādīja, ka Vācijas kanclere Angela Merkele nepieļaus, ka ekonomiskā izaugsmes vārdā pieaug budžeta deficīts, un uzsvēra - izaugsmei jābūt balstītai uz strukturālajām reformām. Reaģējot uz satraukumu par Olanda ievēlēšanas ietekmi uz abu valstu attiecībām, Zeiberts norādīja: "Mēs lūkosim, kādi ir viņa priekšlikumi un idejas, un tad lemsim."
Vācijas valdības pārstāvis arīdzan sacīja, ka nevēlas izdarīt pāragrus secinājums vēl pirms Olanda vizītes Berlīnē, kas iecerēta neilgi pēc zvēresta nodošanas, kura paredzēta 15.maijā.