Vairums aizdomās turēto ir vecāki par 90 gadiem, un to dzīvesvietas izkaisītas pa visu Vāciju, tostarp arī savulaik komunistu pārvaldītajā valsts austrumdaļā, intervijā laikrakstam Tageszeitung pastāstījis Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas centrālā biroja vadītājs Kurts Šrimms.
Sākotnēji Aušvicas apsargu sarakstā bija 50 vārdu, taču kopš izmeklēšanas uzsākšanas vairāki no aizdomās turamajiem ir miruši. "Šie apsūdzētie pagaidām nav informēti, ka tie tagad atrodas tiesībsargāšanas sistēmas uzmanības lokā," piebildis Šrimms.
Aušvicā, kur Otrā pasaules kara laikā noslepkavots aptuveni 1,1 miljons ebreju, čigānu un citu nacistu vajāto grupu pārstāvju, savulaik dienējuši vairāk nekā seši tūkstoši SS piederīgo.
Līdz 2011.gadam Vācijā tiesiskajai vajāšanai tika pakļauti tikai tie nacistiskie kara noziedznieki, par kuriem bija pierādījumi par viņu personīgo līdzdalību konkrētos noziegumos. Taču 2011.gada spriedums Džona Demjaņuka lietā radīja precedentu, kurš rosinājis Vācijas varasiestādes atsāk izmeklēšanu virknē citu lietu.
Demjaņuka lietā viņa atzīšanai par vainīgu līdzdalībā 28 000 slepkavību tiesa uzskatīja par pietiekamu faktu, ka apsūdzētais savulaik strādājis par apsargu Sobiboras koncentrācijas nometnē. Kā norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks ir bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījās vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".
Tomēr spriedums Demjaņuka lietā netiek vērtēts viennozīmīgi. Piemēram, Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.
"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.
Demjaņuks mira, nesagaidījis savas apelācijas izskatīšanu, un nav zināms, kā zemākās instances argumentus būtu vērtējušas Vācijas tiesu augstākās instances.
Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas valsts tieslietu administrācijas centrālais birojs tika izveidots 1958.gadā, un kopumā tas izmeklējis vairāk nekā 7000 lietu. Tomēr birojam pašam nav tiesību izvirzīt apsūdzības, par ko lemj attiecīgās federālās zemes prokuratūra. Bez tam tiesvedības uzsākšanai nepieciešams konstatēt, vai aizdomās turamā veselības stāvoklis ļauj tam stāties tiesas priekšā, kas, ņemot vērā visu aizdomās turamo lielo vecumu, šobrīd varētu būt problemātiski.