Konferencē Berlīnē viņš noraidīja ierosinājumus sākt naudas drukāšanu, lai šādi palīdzētu lielos parādos nonākušajām eiro zonas valstīm.
Pēc viņa paustā, tas varētu dot labumu tikai īstermiņā, taču, izmantojot šādu risinājumu,"ilgtermiņā zustu stimuli radīt ilgstošu stabilitāti un īstenot reformas".
Līdz šim ECB ir distancējusies no ASV centrālās bankas Federālās Rezervju sistēmas un Anglijas Bankas, kuras īsteno jaunus tā dēvētās kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus jeb veic papildu naudas drukāšanu, lai šādi stimulētu ekonomiku.
Tā vietā ECB neitralizē pašas veiktās obligāciju iegādes, īstenojot iknedēļas likviditātes absorbēšanas operācijas, kas atbilst iegādāto parādsaistību kopējam apmēram.
Pasaules valstu līderi arvien palielina spiedienu uz ECB, pieprasot, lai tā veiktu iedarbīgākus pasākumus parādu krīzes apkarošanai. Taču, neraugoties uz krīzes vēršanos plašumā, ECB nav īstenojusi strauju un vērienīgu intervenci, kas varētu nomierināt tirgus, jo nevēlas uzņemties papildu riskus, uzpērkot parādos mākto eiro zonas valstu obligācijas vēl lielākos apmēros. Vācijas centrālā banka Bundesbank pat pilnībā iebildusi pret šādām obligāciju uzpirkšanām, norādot, ka liek šaubīties par ECB neatkarību.