Spriedze autonomiju dēļ augstākā pēdējo gadu laikā
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, ceturtdien ierodoties vizītē Tbilisi, parādījis Vācijas apņēmību ar Eiropas Savienības atbalstu mazināt apogeju sasniegušo spriedzi Gruzijas un Krievijas attiecībās separātiskās Abhāzijas un Dienvidosetijas dēļ. Kā ziņo Reuters, vācu ministrs ar Gruzijas kolēģi Ekaterini Tkešelašvili un valsts prezidentu Mihailu Saakašvili apspriedis priekšlikumus Abhāzijas problēmas risinājumam. Pēc tam F.V.Šteinmeiers dosies uz Abhāziju un arī Maskavu.
Krievija kritiska
Gruzijas puse piedāvājumu novērtējusi kā "daudzsološu". Taču starptautiski neatzītās Abhāzijas ārlietu ministrs Sergejs Šamba paziņojis, ka sarunas atsāks tikai pēc tam, kad gruzīnu karavīri būs pametuši Kodoras aizas ziemeļu daļu. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau izteicies, ka Krievijai nav pieņemami nekādi nosacījumi, ko Gruzijas izvirzītu Abhāzijai pamiera noslēgšanai.
Tajā pašā laikā spriedze reģionā tikai pieaug. Nedēļas sākumā parādījās ziņas par tā sauktā Krievijas miera uzturēšanas kontingenta aktivizēšanos Dienvidosetijā. Neilgi pirms tam uz Gruzijas un Dienvidosetijas robežas notika apšaude. Abas puses vainoja viena otru pamiera pārkāpumā. Tbilisi izrādīja neapmierinātību arī par krievu miera uzturētāju rīcību, kuri uz notikušo nereaģēja, lai gan līguma noteikumi lika viņiem iesaistīties.
Desantnieki reģionā
Tbilisi jau sen vaino miera uzturētājus neitralitātes neievērošanā. Gruzija uzskata, ka krievu karavīri nekautrējoties atbalsta abhāzu un dienvidosetīnu separātistus, piegādājot viņiem ieročus un piesedzot provokācijas robežas apkaimē. Kad Maskava beidzot atzina, ka pagājušonedēļ virs Dienvidosetijas pārlidojušas četras krievu kara lidmašīnas, Gruzija piedraudēja turpmāk tās notriekt. ASV Valsts departaments otrdien paziņoja, ka ASV "ļoti uztrauc" Krievijas paziņojumi par apzinātiem Gruzijas robežas pārkāpumiem un spriedzes pieaugums Abhāzijā un Dienvidosetijā.
Ceturtdien Gruzijas plašsaziņas līdzekļi arī ziņoja par it kā paredzēto 76.Pleskavas gaisa desantnieku divīzijas pulka nosūtīšanu uz Abhāziju. Tas pārkāptu 1994.gada Maskavas līgumu, kurā noliegta desantnieku darbošanās miera uzturēšanas operācijās Abhāzijā. Maskava to noliedz. Kā trešdien Interfax paziņoja desantnieku pārstāvis, pulkvedis Aleksandrs Čeredņiks, daļa Pleskavas divīzijas piedalīsies mācībās Kaukāzs-2008. Un viņus sūtot nevis uz Abhāziju, bet tai attālo Mozdoku. Tiesa, tā atrodas netālu no Dienvidosetijas.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi notikumus Abhāzijā un Dienvidosetijā apraksta tikai no neatzīto republiku pozīcijas. Vairāki Krievijas cilvēktiesību aizstāvji jau nosūtījuši atklātu lūgumu valdībai pārtraukt situācijas saasināšanu.
Vēstulē, kuru citu vidū parakstījusi arī Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva, kustības Par cilvēktiesībām līderis Ļevs Ponomarjevs un Pārceļotājorganizāciju foruma priekšsēdētāja Lidija Grafova, teikts — "ja sāksies karš, Krieviju gaida absolūta politiskā katastrofa".