Pret bīskapu tika celta prasība tiesā saistībā ar interviju, kuru 2008.gadā Rēgensburgā teoloģijas konferences laikā viņš sniedza Zviedrijas televīzijai. Intervijā garīdznieks noliedza gāzes kameru eksistenci un to, ka nacistu diktatūra būtu iznīcinājusi miljoniem ebreju. Intervija tika pārraidīta Zviedrijā un ievietota tīmeklī.
Rēgensburgas tiesa 2009.gadā piesprieda garīdzniekam 10 000 eiro (7000 latu) naudassodu. Pēc šī sprieduma pārsūdzēšanas federālās zemes tiesā naudassods tika samazināts līdz 6500 eiro (4568 latiem). Savukārt 2012.gada februārī Nirnbergas apelāciju tiesa, kur bija vērsies bīskaps, garīdznieku no soda atbrīvoja, jo nesaskatīja pietiekamu pamatojumu sodanaudai.
2012.gada oktobrī Rēgensburgas tiesa atkārtoti piesprieda bīskapam naudassodu, taču tā apmērs tolaik netika atklāts. Sagaidāms, ka Viljamsons arī šoreiz pārsūdzēs tiesas spriedumu.
Viljamsona lieta 2008.gadā izraisīja skandālu Vatikānā. Britu bīskaps bija viens no ultrakonservatīvajiem garīdzniekiem, attiecībā uz kuriem Vatikāns tikai dažas dienas pēc intervijas pārraidīšanas atsauca iepriekš noteikto izslēgšanu no baznīcas. Vēlāk pāvests atzina, ka holokausta noliedzēja uzņemšana atpakaļ baznīcā bijusi pārsteidzīga, bet par interviju viņš, pieņemot lēmumu, nav zinājis.
2012.gada oktobrī tapa zināms, ka Viljamsons ticis izslēgts no ultrakonservatīvo katoļu Svētā Pija X biedrības (SSPX). Katoļu tradicionālistu kustība SSPX izveidojās pēc Vatikāna Otrā koncila, kas ilga no 1962. līdz 1965.gadam un kurā tika apstiprinātas vairākas baznīcas dzīves reformas, pret ko tradicionālisti iebilda.
SSPX tika nodibināta 1970.gadā, un par tās vadītāju kļuva disidentiskais franču bīskaps Marsels Lefebrs. No Vatikāna biedrība atšķēlās 1988.gadā. SSPX bāzēta Šveicē, bet biedrības klātbūtne spēcīgi jūtama arī Francijā un Vācijā. Tai līdz šim bija četri bīskapi un aptuveni 500 priesteru, kā arī vairāki desmiti tūkstoši sekotāju.